Kategorija: Ceļā

Labi būt Zanei jeb Pingvīna rezervācijas sāga
Kopš Pingvīna atnestās naudas dzīvoju kā uz adatām. Nav variantu, man ir jānonāk Antarktīdā, vienā vai citā ceļā. Esmu dzirdējusi, ka vislabāk ir vienoties, nonākt uz vietas Ushuaia pilsētā, bet es pagaidām esmu tālu no tās. Pārlidot pāri skaistākajām Patagonijas vietām arī negribas. Jau vairākas nedēļas cītīgi pētu internetā pieejamās iespējas, sarakstos ar ceļojumu aģentūru,... lasīt vairāk
Zemes malā, pasaules galā
„Tev arī šonakt bija gultas biedri?”, no rīta prasa kaimiņiene no pretējās gultas augšējā stāva. „Ko, kas?”, nesaprotu jautājumu. Izrādās, ka istabas biedreni izklaidējuši gultas kukainīši un tagad viņa apņēmīgi stiepj laukā no istabas savu matraci. Tfu, tfu, tfu, nē, mani par laimi šie likuši mierā, negribētos šos „par zaķi” vizināt uz Antarktīdu. Paēdu brokastis,... lasīt vairāk
Pingvīns dodas ceļā rīt!
UHH! Tas nu ir noticis. Rīt, 20. februārī, es kāpju uz kuģa un braucu pie savējiem – tās būs trīs nedēļas kopā ar ledājiem un pingvīniem. Pēdējais punktiņš uz “pIngvīna” tika uzlikts pirms pusstundas, pavisam drīz izstāstīšu pilno stāstu. BET. Lai nezaudētu dārgo laiku, kā pirmo ielieku šo lūgumu atsaukties visiem, kas palīdzēja Pingvīnam notikt.... lasīt vairāk
Gabaliņš karnevāla Ugunszemē
Izguļos, paēdu lēnas brokastis un tad pa dārgo braucu uz lidostu – ar taksi. Autobusā visas vietas bija aizņemtas, ar kājām neaiziesi, stopēt un riskēt nokavēt lidmašīnu negribas. Ir jocīga sajūta atkal būt lidostā pēc tik ilgas pārvietošanās pa sauszemi. Bet šeit viss norit kā pa diedziņu – check-in, drošības kontrole, īss brīdis internetam, iekāpšana,... lasīt vairāk
Augšā un lejā diena
Arī šodien man neveicas ar „saimnieciskajām” lietām – viss ir ciet, jo Argentīnā, tāpat kā Brazīlijā, par godu karnevālam, ir brīvdienas. Izdodas vien atdot veļu mazgāties un tad eju uz ceļa pusi, esmu iecerējusi ar stopiem nonākt Ledāju nacionālajā parkā, kur var apskatīt lielāko no ledājiem, kuram var tuvumā nonākt parastie mirstīgie – Perito Moreno.... lasīt vairāk
Saimniecības diena un festivāls
Šorīt ļauju sev izgulēties un tad mierīgi pāris stundas pastrādāju, esmu ievērojusi, ka rakstot vakaros lielā nogurumā, manu tekstu kvalitāte būtiski samazinās, daudz jēdzīgāk ir to darīt no rīta, ar skaidru galvu. Kad esmu pabeigusi aprakstus, aizskrienu uz veikalu un par pēdējo Argentīnas naudu nopērku šokolādīti savas vakardienas Pingvīnpalīgam. Vēl apmaināmies kontaktiem un nobildējamies kopā... lasīt vairāk
Smailes ar ledāju šallēm
Nakts autobusā paiet neticami ātri, septiņos no rīta mūs sagaida spilgti sarkanas debesis virs El Chalten. Dodos meklēt naktsmājas, bet vēl ir pārāk agrs, normāli cilvēki guļ. Pabāžu degunu vietās, kur ir gaisma, bet tur viss ir jau aizņemts. Jau sāku noskaņoties uz telts nakti, bet otrā pilsētas galā atrodu hosteli, kur ir palikšanas iespējas... lasīt vairāk
Ķiršu galvaspilsētā
Ieraugot viesnīcas brokastu galdu, ieplešu acis. Biju domājusi ieraudzīt pāris lētas baltmaizes šķēles un ievārījumu, bet te ir šķiņķis, siers, avokado, sula, mmm. Vienīgi kafija ir šķīstošā, izvelku no somas savu dabīgo un pagatavoju kārtīgu rīta dzērienu. Garām iet saimniece un saka labrītu. „Tātad autobuss uz Los Antiguos attiet 9:30, vai ne?”, gribu pārliecināties, jo... lasīt vairāk
100. diena ceļā
No rīta mēģinām šķirties ar Mišelu un Danielu tieši tādā pašā veidā kā iepazināmies – stāvot ceļa malā mazu gabaliņu atstatus un mēģinot noķert auto atsevišķi. Pēc stundas gaidīšanas pieņemam lēmumu tomēr iet uz pilsētu un tur gaidīt autobusu, kurš atbraukšot kaut kur starp vieniem un diviem dienā. Uz pilsētas pusi braucošs auto gan apstājas... lasīt vairāk
Marmora alas un piena ceļš
Nakts vidū man nākas tēlot padzīvojušu un sirdīgu sievišķi. Jauniešu bars izdomājis šovakar jautri padzīvot un dara to tieši blakus mūsu teltīm, kaut kempinga teritorija ir gana liela. Ap diviem neizturu, izbāžu galvu no telts un pa pusei spāniski, pa pusei angliski palūdzu šos aizvērties. Tas palīdz un beidzot izdodas iemigt. Rīts pienāk apmācies, bet... lasīt vairāk