Kategorija: Ceļā

Pingvīna anatomija
Stāsti 3 februāris, 2015 Viens komentārs
Ir pagājusi viena nedēļa, kopš noslēdzās operācija Pingvīns un man šķiet, ka tas ir labs laika attālums, lai atskatītos uz to, kas notika. Šis ieraksts gan pamatā būs mērķēts „sausiņiem” un manas „iepriekšējās dzīves” cīņu biedriem, kuriem patīk cipari. Man burti vienmēr ir bijuši tuvāki, bet arī cipariem nav ne vainas. Pirms ķeros pie tiem... lasīt vairāk
Laiks un prieks
Stāsti 2 februāris, 2015 2 komentāru
Nekādā pārgājienā mēs tomēr neaizejam – jau otro dienu pēc kārtas. No tām vienu atkal ziedoju datora kungam, otru… nu, jūs pēc bildēm sapratīsiet. Galvenais iemesls mūsu plānu izmaiņām – Elodī nejūtas labi. Un doties kalnos ar švaku veselību nevajag. Man būtu, ko stāstīt, bet šķiet, ka šī ir reize, kur var atļaut fotogrāfijām runāt... lasīt vairāk
Satelīts un dzīves jēga
Stāsti 1 februāris, 2015 4 komentāru
No rīta kopā ar divām vācu un vienu franču meiteni dodos līdz 20. autobusa galapunktam, lai apskatītu kalnus un ezerus. Īpaši labi saprotos ar franču meiteni, viņas vārds ir Elodī. „Nu, tā kā „melody”, tikai bez „m””, viņa parasti saka visiem, kas nevar atcerēties viņas vārdu. Iepriekšējā vietā, kur kaučsērfojusi, puišiem nav palīdzējis arī tas,... lasīt vairāk
Buča raķetei
Stāsti 31 janvāris, 2015 Viens komentārs
Samīļojam Viku, kas dodas San Martin virzienā, un pašas ejam uz pilsētas centru, lai tur sēstos autobusā un aizvizinātos līdz Campanario – kalnam piepilsētā, no kura paveroties neticami skaisti skati. Mana šodienas sabiedrotā ir Emīlija no Jaunzēlandes, kas ir 22 gadus jauna un visnotaļ saprātīga būtne. Nonākušas pie kalna, apsveram iespēju tikt kalnā pacēlēja sēdeklī... lasīt vairāk
Apburtais mežs un burvīgie cilvēki
Stāsti 29 janvāris, 2015 2 komentāru
„Mucho, mucho amor. Daudz, daudz mīlestības”, Rita, ar rokām vicinoties, sūta man gaisa viļņus. Es viņai atpakaļ, kuram gan mīlestību nevajag. „O, jā, man vajag, vajag”, Rita ar žestiem rāda, ka savāc sūtījumu. Apkampjamies, novēlam viena otrai veiksmi, piekodinu godam nosvinēt Lukasa 21. jubileju un, uzvēlusi plecos mugursomu, dodos ceļā. Pie vārtiem mani sagaida melns... lasīt vairāk
Kosmoss ir skaņa
Stāsti 28 janvāris, 2015 2 komentāru
Grēks būtu uz karstām atmiņām neaprakstīt krāšņo vakardienu, bieži tomēr tādas negadās. To arī daru visu dienas pirmo pusi un līdz diviem esmu tikusi galā gan ar vārdiem, gan bildēm. Atliek vien aiziet līdz pilsētai un atrast kārtīgu internetu, pagalmā esošais labas veiksmes gadījumā ļauj pārbaudīt e-pastus. Nonākusi centrā, vispirms gribu samainīt naudu. Tas nav... lasīt vairāk
Adamsu ģimenes treileris, lidojošie šķīvīši un VIŅA
Stāsti 26 janvāris, 2015 7 komentāru
Ar otrās dienas pastāvīgā klienta smaidu pasūtu divus kruasānus un kafiju – tā ir mana samaksa par interneta lietošanu šeit un jāteic diezgan patīkama, jo kafija garda un kruasāni arī. Esmu piecēlusies diezgan agri, lai sadarītu visu internetā un pēc tam dotos tālo ezeru lūkoties. Ap desmitiem atgriežos mājās, Kristiāns un pāris citi ļautiņi arī... lasīt vairāk
Mačos latinos
Stāsti 25 janvāris, 2015 5 komentāru
No rīta atkal teciņiem dodos uz kafejnīcu, lai apraudzītu Pingvīnu un ieliktu jaunu ierakstu. Internets apēd laiku ātrāk kā jebkas cits, kas man ir pazīstams, tāpēc, kad atgriežos mājās, lai noliktu datoru, Kristiāns groza galvu. „Nez vai tev šodien vajadzētu doties tik tālu, kā esi ieplānojusi. Ir jau 12 dienā, varbūt labāk brauc rīt”, viņš... lasīt vairāk
Gaidīta Argentīnā
Stāsti 25 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Man bija arī doma stopēt uz Argentīnu, bet atturēja robežas šķērsošanas jautājums. Galā jau tiktu, bet būtu drusku sarežģītāk. Un, godīgi sakot, Pingvīns ir mani mazliet nogurdinājis, gribas dažas stundas sēdēt autobusā, skatīties pa logu un sagremot notikušo. Un autobuss ir lieliska vieta, lai rakstītu, teju kā jebkura cita, kurā lāga nav, ko darīt, un... lasīt vairāk
Kam jānotiek, notiksies jeb Pingvīna piedzimšanas jaušības
Jaušības, Stāsti 24 janvāris, 2015 3 komentāru
„Es mazliet priecājos, ka jūs rīt pazudīsiet no šejienes”, ar vieglu humora dzirkstelīti acīs saka mājas saimnieks Rikardo. Izrādās, ka es, ienākot mājā, taisnā ceļā esmu ieņēmusi vietu pie galda, kas ir iemīļotākā Rikardo darbavieta, kad viņš šeit uzturas. Tur nākot vislabākās idejas. O, jā. Tās nāk gan sēžot pie galda, gan guļot gultā, kas... lasīt vairāk