Blog

Āfrika Indijā
Stāsti 2 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Norunātajā laikā Kesavans gaida pie tempļa. Nebiju īsti droša, ka šāda, vēlā vakarā uz ašu roku sarunāta tikšanās būs spēkā, bet tur viņš stāv kā dzīvs. Uzzinājis, ka neesmu ēdusi brokastis, Kesavans aizved mani uz vienu no daudzajiem šejienes restorāniem, lai varu tikt pie gī dosas. Pēc tam vietējā kafijas veikaliņā iemalkojam kafiju – un... lasīt vairāk
Slapjā svētība
Stāsti 1 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Esmu spontāni rezervējusi ekskursiju uz Rameshwaram, Indijas malu, kas ir vistuvāk Šrilankai – līdz tuvējai kaimiņvalsts salai ir vien nieka 50 kilometri. Šī vieta, kurā atrodas iespaidīgs templis, līdztekus Varanasi, tiek uzskatīta par īpaši svētu. Biju pārliecināta, ka busā būšu kopā ar citiem ārzemniekiem, bet, kad iekāpju salonā, samulstu – atkal esmu vienīgā importa meitene,... lasīt vairāk
Ceļā uz Madurai
Stāsti 1 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Sakrāmēju somu, apēdu brokastīs visus pārtikas krājumus un esmu gatava doties prom no Aurovilas. Vispār jau neesmu, bet jādodas ir, ja vien gribu vēl kaut ko no Indijas redzēt. Esmu sarunājusi, ka Tobiass mani aizvizinās līdz lielajam ceļam, no kurienes tālāk jau noķeršu autobusu. Varētu jau iet arī kājām, bet, ja reiz šāda brīnišķīga iespēja... lasīt vairāk
Zilonis nav mājās
Stāsti 27 februāris, 2017 2 komentāru
Šī būs mana pēdējā diena Aurovilā. Es melotu, ja teiktu, ka gribas prom. Negribas it nemaz. Teju viss, kas notiek Aurovilā, mani aizrauj un interesē. Te var apmeklēt jogas nodarbības un meditācijas, strādāt dārzā vai fermā, mācīties dejot, gleznot, dziedāt, apstrādāt koku vai mālu, pieteikties uz dažādām individuālām apmācībām. Var apmeklēt nodarbības vienu reizi un... lasīt vairāk
Tulznas un šamanis
Stāsti 26 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Priecīgi minos pa ceļu uz centru, kad mani aptur ceļu policists. Sāku jau galvā pārcilāt, ko es varētu būt pārkāpusi, kad viņš pienāk pie manis un pārceļ priekšējā groziņā esošās mugursomas lences pāri stūres rāmim. Policists paskaidro, ka piesardzība jāievēro un, ka katru dienu atgadoties ķeza, ka šādi vizinātas somas tiekot paķertas un nozagtas. Apsolos... lasīt vairāk
Pelde skaņā
Stāsti 24 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Brokastis atkal ieturu kopā ar amerikāņu Feju un mums pievienojas šveicietis Kriss. Labā sabiedrībā sarunas raisās un laiks pazūd. Kad attopos, ir jau bez divdesmit minūtēm deviņi, bet man deviņos jābūt pie Matrimandir – esmu rezervējusi meditāciju ziedlapiņā. Lecu uz riteņa un aši minos turp. Galā nonāku ar desmit minūšu nokavēšanos, vismaz tā man šķiet.... lasīt vairāk
Plūsma
Stāsti 22 februāris, 2017 Viens komentārs
Pirms pieciem iededzu pieres lukturīti, atslēdzu velosipēdu un laižos tumsā. Apkaime vēl guļ, vien retās mājas priekšā kāds samiegojies indietis apdara rīta darbus. Krietnu laiku braucu pa ceļu viena. Sāku jau bažīties, vai tiešām neesmu neko sajaukusi un Aurovilas radītājas dzimšanas dienas meditācija ir no rīta. Nomierinos vien, kad garām uz moča patraucas divas meitenes... lasīt vairāk
Meditācija kosmosa kuģī
Stāsti 21 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Lai tiktu uz meditāciju Matrimandir vēderā, jābūt pie apmeklētāju centra 8:15. Ķeza tāda, ka velosipēdu īres punkts veras vaļā vien deviņos. Būs vien atkal jātiek uz priekšu ar tuktuka vai veiksmes palīdzību. Iesākumā nolemju dot iespēju veiksmei. Eju pa šoseju uz priekšu un gaidu, kas notiks. Ar vienu aci veros braucamajos un domāju, kurā vietā... lasīt vairāk
Dāvanas
Stāsti 20 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
“Kaut kur uz pasaules ir jābūt vietai, kuru neviena nācija nevar pieteikt kā savu, kur visi labas gribas cilvēki ar patiesiem nodomiem varētu dzīvot kā pasaules pilsoņi un pakļauties tikai vienai vienīgai autoritātei – augtākajai patiesībai (..)” – tā sākas Mātes, Aurovilas radītājas, sapnis. gada 28. februārī, netālu no Pudučerī, klātesot 124 valstu un 23... lasīt vairāk
Peles un odi
Stāsti 19 februāris, 2017 4 komentāru
No rīta atklāju, ka pa nakti manā istabā viesojušies ciemiņi. Banānu ķekars, kas stāvēja uz galda, ir manāmi cietis uzbrukumā, arī viens no augļiem, kas stāvēja uz mana naktsgaldiņa, ir pa pusei nograuzts. Kad ievācoties redzēju uz galda peļu kakas, domāju, ka man mālējas, bet izskatās, ka šie zvēruļi numuriņā ir bieži viesi. Vismaz pagājušo... lasīt vairāk