Blog

Prom no Goa
Stāsti 17 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Padijs, kā jau vairums indiešu, ceļas diezgan agri, tāpēc pamodusies nemaz nebrīnos, ka esmu istabiņā viena. Izveicu rīta procedūras un dodos brokastīs. Piemājas restorānā priekšā gaida raiba sabiedrība. Padijs, kā ierasts, strādā pie datora. Viņam blakus sēž gandžu pīpējošs kalsns un gandrīz kails indietis Baba ar oranžu galvassegu un zīdaini klēpī. Kompāniju noslēdz divi jēgu... lasīt vairāk
Vectētiņš un suns gaisā
Stāsti 16 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Padijs vecumdienās būs tāds pats kā Dunkans – nevarēs paiet garām sētas mietam, nepajautājot, kā klājas. Ieraudzījis, ka paraplāna pilots, kas virpuļoja virs kalna, nosēžas pludmalē, Padijs aizskrien pie viņa. Viens no iemesliem, kāpēc bija jāpaliek tieši Arambol, ir iespēja planēt no vienīgā kalna, kas tuvējā apkaimē piemērots lidošanai. Arī Padijs ir pilots, bet viņam... lasīt vairāk
Krāsas pa gabalu
Stāsti 16 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Paskatos pulkstenī – četri no rīta. Esmu paredzējusi celties uz saullēktu, bet ne jau četros. Tomēr saimnieku suns ir nolēmis, ka šis brīdis ir kā radīts gaudošanai un riešanai. Vai apaļais mēnesis rada šādas alkas, vai mērkaķi palmās, tas man paliks noslēpums, bet viņš, neņemdams par pilnu saimnieku kušināšanu, ārdās vismaz stundu. Izskatās, ka bija... lasīt vairāk
Akmens dolmeni kalnos
Stāsti 14 marts, 2017 2 komentāru
Padijam, tāpat kā man, nekādu konkrētu plānu nav, tāpēc arī šodien turpinām apskatīt Hampi kopā. Ap deviņiem dzirdu viņa motociklu piepukšķinām pie manas dzīvesvietas. Palūdzam saimniecei kafiju un brokastis. Ieturējušies, dodamies pie tempļiem. Konstatējuši, ka neesam apmeklējuši pašu centrālo templi, sākam ar to. Apsveicināmies ar tempļa ziloni, atvairām mērkaķus un tiekam pie punktiem pierē. Atrodam... lasīt vairāk
Kā mēs nebēgām no policijas
Stāsti 13 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Vakar bija autobusu diena – kā iekāpu pirmajā pusdesmitos no rīta, tā izvēlos no pēdējā astoņos vakarā. Mērķis – nonākt līdz Hampi, tika sasniegts. Gandrīz septiņas stundas braucu ar vienu autobusu, nodibinot draudzību ar šoferi un konduktoru. Cienāju šos ar mandarīniem, viņi man rādīja apkaimi un pieskatīja, lai nepazūdu apstāšanās pauzēs. Nakti tomēr nolēmu pārlaist... lasīt vairāk
Riepas un fizika
Stāsti 10 marts, 2017 3 komentāru
Kopumā nakts autobusā aizritēja mierpini, izņemot tos brīžus, kad autobusam virzoties augšup pa kalnu ceļiem, priekšā sēdošajam indietim piemetās nelaba dūša. Tā viņiem te diezgan bieži gadās. Tomēr varētu uzskatīt, ka ceļš pagāja ātri un esmu gandrīz izgulējusies. Arī Maisorā man ir sarunāta palikšanas iespēja. Izkāpusi no busa, atļaujos velorikšu, jo man pašai nav ne... lasīt vairāk
Diena mākslā
Stāsti 9 marts, 2017 Viens komentārs
“Aizej un atver durvis”, Džulešs sauc no virtuves. Samiegojusies aizeju no savas istabas līdz ārdurvīm un atveru tās. Māja piepildās ar sauli un rīta skaņām. Gar māju ved viens no daudzajiem Keralas iekšzemes kanāliem. Garām lēnā garā slīd peldošās salas, klusumā aizairējas kāds vīrs laivā. It kā jau dzīve tāpat nebūtu pietiekami skaista, man blakus... lasīt vairāk
Musonu lietus un pašu lasīti kokosrieksti
Stāsti 7 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Par spīti klusajai un mierīgajai vietai, nakts izvēršas visai trauksmaina. Vienā brīdī pamostos no kārtīga blīkšķa pa durvīm – vējš iepūtis tajās palmas zaru. Lietus ar vēju ārdās visu nakti, kokosrieksti birst zemē kā āboli, bet pret rītu pavisam netālu zemē ietriecas zibens, nobiedēdams mani ne pa jokam. Musonu lietus šajā sezonā nav ierasta parādība.... lasīt vairāk
Iepazīsti Indiju ar latviešiem!
Stāsti 7 marts, 2017 Viens komentārs
Kalnu viesnīcā pamodos no dauzīšanas pa durvīm. Tādas sirsnīgas. Paskatījos pulkstenī – septiņi no rīta. Vienīgā loģiskā doma, kas ienāca prātā – droši vien notiek evakuācija. Kad samiegojusies atvēru durvis, ieraudzīju tur stāvam vīru, kurš bija pats laipnības kalngals: “Tea or coffee?”. Tāpēc, kad arī šorīt izdzirdu klauvējienus pie durvīm, nodomāju, ka kāds būs kafiju... lasīt vairāk
4 dienas īsumā: migla, sēnes, papardes
Stāsti 6 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Ak, esmu aizķērusies ierakstos, bet, lai nonāktu atpakaļ tagadnē, atļaušos uz pēdējo dienu notikumiem atskatīties galopa solī. Atvadoties no Madurai, apmeklēju Gandi muzeju un netālo ziedu tirgu, kurā tiku pie smaržīgas matu rotas, ko nēsā vairums sieviešu šajā reģionā. Tad sēdos autobusā uz Kodaikanal – nelielu pilsētiņu kalnos, no kuras var doties pārgājienos. To arī... lasīt vairāk