Vectētiņš un suns gaisā

Padijs vecumdienās būs tāds pats kā Dunkans – nevarēs paiet garām sētas mietam, nepajautājot, kā klājas. Ieraudzījis, ka paraplāna pilots, kas virpuļoja virs kalna, nosēžas pludmalē, Padijs aizskrien pie viņa. Viens no iemesliem, kāpēc bija jāpaliek tieši Arambol, ir iespēja planēt no vienīgā kalna, kas tuvējā apkaimē piemērots lidošanai. Arī Padijs ir pilots, bet viņam nav līdzi aprīkojums, to viņš cer aizņemties no kāda cita lidoņa. Atgriezies no pludmales, viņš nogroza galvu – šis vīrs neesot ar mieru aizdot savu ekipējumu.

Kad Džons ienāk bārā, Padijs viņam pa gabalu sauc, lai pievienojas. Džons to arī dara. Kopš brīža, kad paspiežu viņa roku un saņemu pirmo smaidu, esmu sajūsmā par šo cilvēku. Džonam piemīt tāds miers un harizma, kurai nav iespējams pretoties. Ikdienā viņš dzīvo Anglijas mazpilsētā, auklē divus mazbērnus un kopj dārzu. Un ik pa laikam dodas uz Indiju un citām vietām palidot. Džentelmenis ar lielo Dž.

Kamēr mēs tērzējam, vējš kļūst stiprāks un rodas cerība, ka šodien varētu pacelties gaisā arī tandēmi. Padijs cenšas atrast kādu vietējo pilotu, kas būtu ar mieru mani izvizināt un izskatās, ka viņam tas izdodas. Vienojamies ar kādu jaunieti, bet viņš lūdz vēl mirkli pagaidīt, lai vējš vēl vairāk saņemas.

Arī Džons, vērojot vēja stiprumu, nolemj vēlreiz uzkāpt kalnā. Atstājam ziņu pilotam, ka būsim augšā, un sākam trijatā kāpienu kalnā. Pa ceļam satiekam indieti, kas bija ar mieru mani izvizināt – viņi aizkavējušies, jo viens no puišiem, kas mācās lidot, esot kaut ko nepareizi aprēķinājis un piezemējies uz klintīm ūdenī. Viņš pats var paiet, bet viena kāja ir nosaitēta un arī roka neizskatās labi. “Jā, tas ir ekstrēms sporta veids”, Džons smaidot apstiprina, redzot, ka esmu drusku nobažījusies. Arī uz vienas Džona kājas ir sena lidojuma atmiņas. Tomēr viņš mierina, sakot, ka šis cilvēks ir māceklis, un īstie piloti šeit esot patiešām profesionāli.

Viņš to vēlreiz apstiprina augšā, redzot, kas šodien plivinās – lidotāji šeit labi pazīst cits citu. Visilgāk gaisā uzturas holandiešu pilots Adrians, viņš lido tikai priekam. Pilots diezgan bieži vizinot arī savu četrkājaino draugu, kas šodien gan gaida lejā, jo saimnieks lidina kādu meiteni.

Otrs tandēmists ir kāds puisis no Pēterburgas, kas apstiprina, ka varēšot pēc mirkļa izmest lociņu arī ar mani. Tomēr, kamēr viņš vizina citus ļautiņus, kalnā parādās arī vietējie piloti un es tieku pie tāda Toma Krūza jaunības – indiešu versijas. Viņš arī esot ļoti pieredzējis, lai es esot bez raizēm. Nu lūk, beidzot varu izmantot Edgara Dekšņa atbalstu, kurš bija paredzēts gadījumam, kad sagribas kaut ko neplānotu. Paldies, Edgar!

Seko īsa drošības instrukcija, tad tiek paceltas buras un aiziet! Padijs nofilmē šo momentu – vēl viens labums, ja ir ceļabiedrs – var tikt pie bildēm un video no brīžiem, kad pats nevari dokumentēt notiekošo.

Šī ir mana otrā pacelšanās gaisā. Iepriekš lidoju Krimā, toreiz vējš bija vēl švakāks un attiecīgi pilots bija ļoti koncentrējies uz plūsmu ķeršanu. Šodien mēs lidojam viegli – samājamies ar Džonu un citiem, kas gaisā. Zem kājām okeāns, pludmales, cilvēki un citi nieki. Te augšā ir tikai vējš un brīvība. Kā es saprotu šos vēja parautos cilvēkus! Arī nonākšana atpakaļ zemes realitātē notiek pavisam vieglītēm. Pateicos pilotam par lidojumu un Padijam par ierosmi – diez vai man pašai būtu ienācis prātā sameklēt šādu iespēju. Viņš turpina visiem taujāt pēc spārniem un cer pacelties gaisā rīt.

2017. gada 14. marts, 125. diena

Izdevumi:

Naktsmītnes – 2 eur

Proviants – 8 eur

Atrakcijas – 29 eur

Kopā – 39 eur

Bilance: – 204 eur

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s