Blog

Bloķēt nedrīkst paciest
Ja aktīvi lieto sociālos tīklus un nekad neesi savā prātā virpinājis domu par kāda profila bloķēšanu – cepuri nost un kāju virsū. Vai nu tev ir ļoti stipri nervi, mierīgs prāts vai izcila kontaktu filtrēšanas higiēna. Varbūt viss kopā un vēl kāds būtisks resurss. Es, kā jau nojaut, nepiederu pie šīs kategorijas un ik pa... lasīt vairāk
Kad vilks dzied, caur sirdi iet
Neviena norāde neliecina, ka nelielais zemes ceļš ved uz Kangarēm. Griežam iekšā, cerot, ka tehnoloģijas mūs aizvedīs līdz meklētajām mājām, nevis ievilinās svešinieku pagalmā ar dusmīgiem suņiem. Ceļš noslēdzas saimniecībā, kuras apkaime liecina, ka šejienieši nodarbojas ar lopkopību: pagalmā stāv divi traktori un dažādas tiem aizmugurē stiprināmas iekārtas, aplokā redzamas lopu barības novietnes, pļavas apņem... lasīt vairāk
Uz Rīgu negribas – tur čum un mudž
Stāvam aizauguša ceļa galā vietā, kas pilna ar sarūsējušu lauksaimniecības tehniku un auto, veramies uz pussabrukušām mājām un saprotam, ka GPS mūs atvedis uz citiem “Leitāniem”. Metu kaunu pie malas un zvanu meklēto māju saimniecei Lailai. Kad viņa izskaidro ceļu, izrādās, ka tik tiešām esam aizbraukuši galīgi šķērsām. Atvainojos gan saimniecei, gan ceļabiedram – fotogrāfam... lasīt vairāk
Man nekad nebūs govs!
Lai nonāktu Ozolkalnos, tik tiešām jābrauc kalniem pāri. Tad, piekalnītē, no kuras paveras skats uz Krogus ezeru, slejas dzīvojamā un vairākas saimniecības ēkas. Vēsturiskākā no tām ir klētiņa, pie kuras sienas stāv uzraksts “Meža šalkas”, kuram pašam savs stāsts. Savulaik tas rotājis pirtiņas sienu, bet, kad tā nodegusi, tad uzraksts vis nav gājis bojā kopā... lasīt vairāk
Iekarsis šķirnēs
Lejas Smurģu saimnieks Laimonis mūs sagaida jau pagalmā, ar mājieniem norādīdams auto novietošanas vietu. Pēc iepazīšanās un sarokošanās apvaicājamies, cik laika viņš mums šodien var veltīt. Saimnieks atmet ar roku – cik vajadzēšot. Darbu Lejas Smurģos nekad netrūkst, bet arī sarunām laiks tiek atrasts, tāpat kā satikšanās reizēm ar radiem. Saimniecībā valda kārtība – cik... lasīt vairāk
Ekspedīcijas: dzīve Latvijā pirms 100 gadiem un šobrīd
Ar Sandru un Valdi Ošiņiem iepazinos palēnēm. Pirmais kontakts, šķiet, bija pieteikšanās uz viņu uzņēmuma “Digital Guru” rīkotajiem kursiem dabas fotogrāfijā pie fotogrāfa Andra Eglīša jeb kā viņu šajā lokā mīļi dēvē – Meistara. Par viņa pieskaršanās veidu pasaulei caur objektīvu un bez tā būtu ļoti īpašs, bet cits stāsts. Savukārt, pie Valda esmu centusies... lasīt vairāk
9 dienas klusumā: prāts un jūtīgums
Tovakar uzkavējos zālē ilgāk, lai uzdotu dažus jautājumus skolotājai. Šāda iespēja mums ir divreiz dienā – pēc pusdienām un pašā vakarā – aprunāties ar skolotāju, ja ir neskaidrības par meditācijas praksi. Vēl varam sazināties ar organizatoriem, ja risināms kāds sadzīvisks jautājums. Visā pārējā laikā – pilnīgs klusums deviņās no desmit dienām. Ir tik neparasti apzināties,... lasīt vairāk
Merkines piramīdā
Rīts ir tumšs un slapjš. Ar mokām ieriktēju auto vienā no šaurajiem Rīgas namu pagalmiem, saāķēju uz rokām pekeles un pārsēžos Ivetas mašīnā. Varam braukt! Rīga mūs pavada lietū mirkstot, Bauskā no gaisa nāk vien viegla migliņa, bet Lietuva mūs sagaida ar saullēktu, izgaismojot teju kailos koku siluetus uz rīta miglas fona. “Pilnīgs Purvītis!”, saucam... lasīt vairāk
Kārlis un viņa grūpijas ORGANismos
Viņi saskatās un ar smaidu vienojas par skaņdarba sākšanu. Kārļa pirksti pieskaras melnbaltajiem klavieru taustiņiem, ar pieskārieniem izvilinot krāsainas skaņas. Melnajām klavierēm atsaucas baltās ērģeles, kuras kā kosmosa kuģi skaņu pasaulē stūrē pasaules slavenā ērģelniece Iveta Apkalna. Harmoniskais beļģu-franču komponista Sezāra Franka skaņdarbs piepilda Latgales vēstniecības “Gors” lielo zāli, ievibrējot atnākušos vienā frekvencē. Es kopā... lasīt vairāk