Briesmonis krokodils, jātnieks uz žirafes un maksātnespējas administrators
Brno ciemojos jau trešo reizi un līdz šim manā atmiņā pilsēta iesēdusies prātā ar dārzeņu tirgu un tās centrā esošo baroka strūklaku. Tā, protams, ir uz vietas, bet dārzeņu, augļu un puķu andeles vietā šobrīd notiek raibs Ziemassvētku tirdziņš. Tirgus laukuma maliņā, augstu gaisā uz klavierēm balansē pavisam pliks Mocarts, par godu faktam, ka sniedzis koncertu blakus esošajā teātrī, būdams 11 gadus vecs. Viņa kailums simbolizējot brīvības alkas, bet viens spārns uz muguras esot atsauce uz viņa traģisko dzīves nogali.
Morāvijas laukumā kā atsauce uz četriem Platona slavētajiem tikumiem – drosmi, taisnīgumu, mērenību un gudrību (arī piesardzību) – izvietotas četras skulptūras. Gudrību simbolizē bronzā liets pilsētas modelis no 1645. gada, kad Brno atradusies zviedru aplenkumā; mērenība pausta strūklakas veidolā, drosmi pārstāv zirgs ar jātnieku, bet taisnīgumu vīrs, kas ceļ smagu kubu. Jāteic, ka drosmes un taisnīguma simboli tiek vērtēti un interpretēti neviennozīmīgi. Astoņus metrus augstā jātnieka skulptūra tautā tiek saukta par žirafi, kā arī jātnieks – vēsturisks tēls Morāvijas Jobsts – tiek pie savas ironijas devas dēļ neproporcionāli garajām kājām un mazās galvas. Bet visvairāk tiek apcelts pats zirgs, kura galva no apakšas pagalam izskatās pēc kā cita (skat. gūgli). Mēs par to personīgi nevaram pārliecināties, jo šobrīd zirgs stāv slidotavas vidū, bet kāpt uz slidām mums nav vēlmes.
Arī taisnīguma statujai ir savs alternatīvais skaidrojums. Tā kā tā atrodas Čehijas Augstākās tiesas priekšā, tad vietējie šo tēlu mēdz skaidrot ar maksātnespējas administratoru, kurš stiepj prom televizoru vai ledusskapi.
Citas skulptūras, savukārt, nav tik viegli pamanāmas, jo noslēpušās uz namu jumtiem vai palodzēm. Vai arī ir pavisam maziņas – kā Češka ielas galā gaidošais Ādams.
Vēl viena vizuāli un saturiski interesanta skulptūra slejas Brīvības laukumā. 1645. gadā zviedri bija plānojuši ieņemt Brno, bet, par spīti būtiskam pārspēkam, viņiem tas neizdevās veselus trīs ar pusi mēnešus. Tad nu vienā dienā zviedru ģenerālis Torstensons esot nospļāvies un teicis – ja rīt neieņemsim pilsētu līdz 12 dienā, tad štrunts ar to Brno, iesim tālāk. Baumas par šo lēmumu sasniegošas čehus un viņi izdomājuši mazu viltībiņu. Tā kā tobrīd cilvēki noteica laiku pēc baznīcu zvaniem, tad kaujas dienā katedrāles zvani nosita 12 reizes stundu ātrāk – pulksten 11, tādējādi Brno tikusi glābta. Pieminot vēsturisko notikumu, arī mūsdienās Svētā Pētera un Paula katedrāle vienpadsmitos zvana 12 reizes, bet jaunā skulptūra šai laikā izripina no savām dzīlēm stikla bumbiņu, kuru var noķert statujas sānos esošajās iedobēs. Tas, kurš savu roku ielicis pareizajā vietā, var paturēt bumbiņu kā suvenīru. Parasti vietas pie iedobēm tiek ieņemtas jau ap desmitiem, daži vietējie nākot uz šo atrakciju kā uz darbu. Mums gide iedot bumbiņu no saviem krājumiem, lai varam apskatīties, kāda šī ir (un, nobildēties, protams). Ā, un vispār statuja ir astronomiskais pulkstenis un tās vizuālais izskats – šāviņš.
Cita leģenda vēsta to, ka savulaik upē dzīvojis pūķis, kas apdraudējis lopus un cilvēkus, vietējie baidījušies iziet no mājām. Kāds miesnieks (citā versijā – cietumnieks) izdomājis, kā pūķi piebeigt. Viņš izlicis lamatas – ar kaļķi piebāztu aitas ādu, ko nezvērs priecīgi apēdis, tad bijis izslāpis un dzēris upes ūdeni. Kaļķis piebriedis un kļuvis ciets, uzspridzinot briesmoni. Voila! Tikai nez kāpēc leģendārais pūķis izskatās pēc krokodila. Gide stāsta, ka visticamāk, senatnē krokodila izbāzenis atvests no siltajam zemēm uz Brno kā dāvana, bet, tā kā šai apvidū neviens šādu zvēru nebija redzējis, tad visi domājuši, ka tas ir pūķis. Tas, kā arī otrs Brno simbols, – rata ritenis – apskatāms vecā rātsnama arkā pie tūrisma informācijas centra.
Rātsnama fasāde, kāds pārsteigums, arī ir ar savu leģendu. Tā vēsta, ka pilsētas tēvi nav gribējuši arhitektam maksāt nolīgto summu, tāpēc, pabeidzot savu darbu, viņš kā atriebību vidējo dekoratīvo tornīti uztaisījis šķību, tad laidies lapās.
Vēstule Jēzus bērniņam
Ziemassvētku laikā Brno ir četri tirdziņi. Līdz Ziemassvētkiem darbojas Dārzeņu tirgus vietā esošais, kurš specializējas uz amatnieku darinājumiem, kā arī Morāvijas laukuma tirdziņš, kurā uzsvars likts uz ģimenes izklaidi – centrālais elements ir balts panorāmas rats. Savukārt, līdz pat 5. janvārim acis, vēderu un sirdi priecē Ziemassvētku gardumi Dominikānas skvērā, kā arī atrakcijas Brīvības laukumā.
Vietējie lepojas ar siltā dzēriena depozīta glāzēm, kas palīdz samazināt plastmasas atkritumu daudzumu. Uz tām uzzīmēts Jēzus bērniņš, kuram čehu bērni raksta Ziemassvētku vēstules. Viņš ir arī tas, kurš atbild par dāvanu piegādi. Vēl laukumos ir zvani, kurus katrs var paraustīt aiz aukliņas, aizdzindzinot Ziemassvētku vēlēšanos eņģeļiem, kas to nogādā pa taisno pie Jēzus bērniņa.
Ēdiens un naktsmītnes gardēžiem
Ja piparkūkas ēstas gana un punšs padzerts, var doties uz kādu no Brno restorāniem, kafejnīcām, bāriem vai citām iestādēm, kur dod ēst un dzert. Labs palīgs būs gastronomijas ceļvedis, kurā ārvalstu un čehu kulinārijas entuziasti – pavāri, konditori, ēdiena žurnālisti un blogeri, vīndari – izvēlējušies savus favorītus. Arī mēs sabijām divās ceļveža ieteiktajās vietās – vakariņojām lakoniskajā Atelier Bar and Bistro, bet pusdienas baudījām Elsner bistro, kur mūs apkalpoja pati šarmantā saimniece, ka te esot teju katru dienu. Bija lieliski!
Brno netrūkst arī naktsmītnes ar odziņu. Viena no jaunākajām un ekscentriskākajam viesnīcām atrodas blakus Elsner bistro un saucas Anybody – tā piedāvā uz vienu nakti kļūt par jebkuru. Numuriņos var atrast fotogrāfa studiju, džungļus, metro, elektrisko krēslu un ko tik vēl nē. Cena svārstās no 100 līdz 200 eiro par nakti (2 personām) un, spriežot pēc informācijas mājas lapā, vieta nesūdzas par rezervāciju trūkumu.
Un tā joprojām…
Protams, mēs sabijām arī tādās iespaidīgās vietās kā Svētā Jēkaba baznīcā vai Špilberkas pils apkaimē, no kuras paveras brīnišķīga panorāma uz Brno, kā arī neskaitāmos vēsturisku ēku ieskautos pagalmos. Neapskatīta palika vienpadsmitos zvanošā katedrāle, Tugendhata villa, zinātnes centrs un citi iemesli, lai atgrieztos. Neraugoties uz iespaidīgo kultūras mantojumu, mūsu gids, vaicāts par to, kas īsti ir Brno, pasmejas un atbild, ka Brno ir lielākais ciemats pasaulē!
