Otrā lielākā Čehijas pilsēta Brno piedāvā piedzīvojumus ne tikai virszemē, bet arī apakš tās. Vietējie stāsta, ka vērts apskatīt vismaz četras pazemes atrakcijas – bunkuru, kaulu kambarus, labirintus un pagrabus.
Mēs, īsi pēc ierašanās pilsētā, tiekam ievesti pilsētas centrā esošajā bunkurā 10-z, kas izveidots kalnā, uz kura stāv Špilberkas pils. Tas, līdzīgi kā Līgatnes brālēns, bijis paredzēts Īpaši Svarīgām Personām Otrā un aukstā kara laikā. Tā kā Brno bijušas rūpnīcas, kas ražo munīciju, pilsēta tikusi bombardēta Otrā pasaules kara laikā, attiecīgi bunkurs kalpojis kā bumbu patversme. Pēc kara īsu brīdi bunkurā atradusies vīnu glabātuve un tirgotava, kuru aizklapējuši komunisti. Patversme pilnībā pabeigta 1959. gadā un nepieciešamības gadījumā tā uz trim diennaktīm varējusi uzņemt 500 cilvēkus.
Pēc Padomju savienības sabrukuma bunkurs stāvējis pamests un bijis briesmīgā stāvoklī, kad to pārņēmusi privāta entuziastu grupa, ierīkojot šeit tūrisma objektu un hosteli. Tagad šeit var doties ekskursijā, pārnakšņot vai sarīkot kādu pasākumu. Nepieciešamības gadījumā bunkurs var pildīt arī savu oriģinālo funkciju, kas, cerams, nekad nebūs nepieciešams.
Ekskursijas laikā gids mums rāda ventilācijas sistēmu, ģeneratoru, dažādās telpas. Sakaru telpā līdzās telefona aparātiem un vadiem stāv arī alus pudeles. Izrādās, ka šīs telpas darbinieks esot juties nomākts un garlaikots, jo viņa vienīgais uzdevums bija gaidīt zvanu, kas tā arī nekad nepienāca. Tā nu viņš esot izprasījis atļauju savam priekšniekam maiņas laikā izdzert trīs alus pudeles, ko arī esot saņēmis.
Spocīga ir telpa, kurā izvietotas divas uz nāvi notiesāto cietumnieku kameru durvis, uz kurām ieskrāpēti viņu pēdējie vēstījumi pasaulei.
Otra vieta, kuru apmeklējam, atrodas blakus Svētā Jēkaba baznīcai, kuras apkaimē bijusi kapsēta jau kopš 13. gadsimta. 1784. gadā kapsēta tika slēgta, galvenokārt raizēs par potenciālo infekciju izplatību. Līdz pat 2001. gadam pazemē esošais osārijs (ir latviski tāds vārds?) bijis lemts aizmirstībai, bet tagad savdabīgie kapiņi pieejami apmeklētājiem. Tiek lēsts, ka šajā vietā esošie kauli ir no aptuveni 50 000 cilvēkiem, kas miruši no mēra, holeras, Trīsdesmitgadu kara un zviedru aplenkuma.
Mūsu gids stāsta, ka cilvēki šai vietā uzvedas ļoti dažādi – citi vēlas tikt ārā pēc iespējas ātrāk, bet citi šeit sajūtot īpašu mieru. Viņa paziņa, kas strādājusi par administratori, pēc darba laika beigās palikusi kaulu kambaros pameditēt. Es kopumā jūtos diezgan mierīgi, bet vēlme uzlavēties ilgāk gan nav.
Brno pazeme slēpj vēl divas interesantas vietas – labirintus zem Dārzeņu tirgus un Monētu meistara pagrabus (Mincmistrovský sklep). Labirintos mēs īsi pabāžam degunu, bet līdz monētu meistara pagrabiem, kas atrasti Brno pazemē vien pirms divdesmit gadiem, šoreiz netiekam.