Autors: Zane Eniņa

Fēru salas: lietus, muzeji, alus, lasis
Iznāku no dušas ar pirkstu mutē. Esmu atkārtojusi Gunas vakardienas triku un sagriezusi pirkstu uz dušas kabīnes metāla apmalēm, sasodīts! Tieku pie dubulta plākstera un dodos aprakstīt vakar piedzīvoto. Tikmēr virtuvē sāk smaržot kafija, omlete un siermaizes ar ķiplociņu. Kad esam ieturējušies, turpinu rakstīt, arī ceļabiedri ielīduši ierīcēs. Šorīt steigas nav nekādas (Fērās vispār steiga... lasīt vairāk
Fēru salas: ezers gaisā
Lai gan arī šorīt aiz loga redzama pelēka un slapja aina, pēc brokastu lašmaizītēm lecam auto un laižam ceļā – dienu sola itin labu. Pirmie kilometri gan paiet miglā, bet, kad tiekam līdz kaimiņu salai Vagur (uz tās atrodas lidosta), lēnām sāk skaidroties. Šodien aplūkosim dažas no populārākajām Fēru salu vietām, lai nav tā, ka... lasīt vairāk
Fēru salas: vēja spēkā
Ceļojot katra diena ir kā sestdiena, bet šorīt tomēr gaisotne mājās ir citāda. Eduards piecēlies jau pirms krietna brīža un cenšas attālināti palīdzēt klientiem, kuriem pēc garajām brīvdienām ir sakrājušās datorķibeles. Guna skatās pulkstenī ienākušajās ziņās daudz biežāk nekā iepriekšējās dienas. Vienīgi es tikpat dīkdienīgi kā iepriekš slaistos gar brokastu pannu un kafijas krūziņām. Arī... lasīt vairāk
Fēru salas: adītais akmens un tuklīši
Esam apbraukājuši visas slavenākās vietas, uz kurām var nonākt, neizmatojot prāmjus, jo, kā izrādās, to biļetes “uz sitienu” vispār nevar nopirkt –  ne tikai uz Mykines salu, kas slavena ar lielāko tuklīšu koloniju, bet arī uz citām salām. Labi, brauksim pa dārgo tuneli uz salu, kur neesam bijuši – Sandoy. Fēru salās ir četri maksas... lasīt vairāk
Fēru salas: vienīgais kaķis
Šodien ir mūsu pēdējā pilnā diena Fēru salās un sajūta ir tāda, ka teju visu, ko gribējām un varējām, esam apskatījuši. Pēc lēnāka rīta dodamies uz galvaspilsētu – kā iesākām braucienu, tā to noslēdzam. Paklīstam pa ielām, iegādājam šo to atmiņām, tad kāpjam auto, lai aizšautu vēl līdz Streymoy salas galā esošajai Tjornuvikai. Pa šīm... lasīt vairāk
Fēru salas: mājupceļš ar pieturu Kopenhāgenā
Šorīt brokastīs ir tipisks “īru sautējums” – ar olām sacepti visi ēdienu atlikumi, kas bija atrodami ledusskapī. Sautējums paliek pāri vēl pusdienu tiesai, to ieliekam līdzi kastītē, kas mums šai ceļojumā noderēja katru dienu. Vēl sataisām līdzi arī maizītes, jo visa diena paies lidostās un lidojumos. Pa ceļam uzpildām automašīnas punci – visā ceļojumā, katru... lasīt vairāk
Zvēri nāk
“Tālumā pār lauku skrien liels zvērs”, Eduards paziņo, jo lielā pļava vislabāk redzama no virtuves, kur viņš šobrīd dzejo brokastis. Es pieslienos kājās un paveros pļavas virzienā. Tālumā redzams alnis, kas nevis skrien, bet peld pa vīgriežu jūru, kas balta viļņojas starp mūsu māju un mežmalu. Brīžiem virs vīgriezēm iznirst dzīvnieka platie gurni, brīžiem izteiksmīgais... lasīt vairāk