Šorīt brokastīs ir tipisks “īru sautējums” – ar olām sacepti visi ēdienu atlikumi, kas bija atrodami ledusskapī. Sautējums paliek pāri vēl pusdienu tiesai, to ieliekam līdzi kastītē, kas mums šai ceļojumā noderēja katru dienu. Vēl sataisām līdzi arī maizītes, jo visa diena paies lidostās un lidojumos.
Pa ceļam uzpildām automašīnas punci – visā ceļojumā, katru dienu diezgan intensīvi braucot, esam iztērējuši tikai 70 eiro degvielai. Par tuneļiem gan divtik. Tomēr kopumā Fēru salas nebija tik ļoti dārgas, kā bijām iztēlojušies. Nonākot lidostā, auto nodošana ir tikpat vienkārša kā saņemšana – tas jānoliek turpat stāvlaukumā, bet auto atslēgas jāiemet atbilstošās īres kompānijas kastītē.
Lidostā pirmais darbs ir apmeklēt informācijas centru un nodot aizpildītos kuponus par nodokļu atmaksu. Vakar katrs tikām pie glīta adījuma un mums piešķīra veidlapas, kuras aizpildot, nedēļas laikā tiek atpakaļ kontā ieskaitīti nodokļi par šo pirkumu. Sīkums, bet patīkami.
Arī lielā kofera nodošana notiek bez cilvēciska kontakta. Noskenējot iekāpšanas kartes QR kodu, viens aparāts izdrukā bagāžas uzlīmi, bet cits, to noskenējot, pieņem koferi lidojumam. Ātri un ērti. Tad izejam drošības kontroli un, dzerot atvadu kafiju, vērojam kā laikapstākļi mainās ik pēc minūtēm 20. Spožu sauli nomaina migla un lietus, pēc brīža atkal viss ir skaidrs un saulains. Esam diezgan apmierināti ar Laika Veča performanci mūsu braucienā, jo tāds pamatīgs lietus mums bija tikai vienu dienu un, attiecīgi ieplānojām to kā muzeju dienu.
Lidmašīna uz Kopenhāgenu ir pustukša, es ieņemu brīvu trīsrindnieku un tieku pie loga, lai vēl uz atvadām pavērtos no Fēru salām uz augšu. Mēs lidojam tieši pāri sirds formas ezeriņam, par kuru mums stāstīja laivas kapteine Solja. Atā, Fēru salas, jūs bijāt burvīgas!
Pēc divām stundām ar asti, 20 minūtes pirms plānotā ierašanās laika, nosēžamies Kopenhāgenas lidostā. Pēc kārtīga pārgājiena tiekam laukā no lidostas, noliekam Gunas mazo koferi un daļu no mūsu somu satura bagāžas uzglabāšanas skapītī, tad sēžamies metro un braucam uz Kopenhāgenas centru. Atceļā starp lidojumiem ir vairāk nekā 6 stundas, esam nolēmuši daļu no tām veltīt Kopenhāgenas centra apskatei. Mēs ar Eduardu sensenos laikos esam šeit bijuši, Gunai tas ir pirmais apmeklējums, tāpēc sākam apskati ar tūristiskāko vietu – Mazās nāriņas skulptūru.
Prognozes solīja, ka Kopenhāgenā būs baiss lietus, bet tas ir beidzies, brīžiem pat uzspīd saule. Ejam pa pielijušo pilsētu un pirmajā brīdī nevar saprast, kāpēc ir tik jauka un pazīstama sajūta. Pēc mirkļa smadzenes saslēdzās – zied liepas un visa Kopenhāgena smaržo pēc tām.
Apskatām nāriņu, goda sardzes pastaigu, virkni vēsturisku ēku un finālā piesēžam uz kausu alus – kājas ir kaput. Spriežam, ka vajadzēs šurp atbraukt, jo pa ceļam redzējām muzejus, kas rezonē ar katra mūsu interesēm. Arī centra apskatei, protams, ar dažām stundām nepietiek.
Metro mūs žigli aizvizina uz lidostu, paņemam mantas un izejam drošības pārbaudi vispār bez rindas. Nonākam pie mūsu vārtiem pat laicīgāk nekā vajadzētu, kā nebūt nodirnam laiku līdz lidmašīnai un tā ar nelielu nokavēšanos atved mūs mājās. Rīgā mēs redzam parādību, kura Fēru salās izpalika. Atlidojot mūs sagaida ne vien Oskars, bet arī tumsa.
