Šodien ir mūsu pēdējā pilnā diena Fēru salās un sajūta ir tāda, ka teju visu, ko gribējām un varējām, esam apskatījuši. Pēc lēnāka rīta dodamies uz galvaspilsētu – kā iesākām braucienu, tā to noslēdzam. Paklīstam pa ielām, iegādājam šo to atmiņām, tad kāpjam auto, lai aizšautu vēl līdz Streymoy salas galā esošajai Tjornuvikai.
Pa šīm dienām jau pierasts pie kalnu skatiem, okeāna līčiem un aitām visās malās. Tomēr kāds pārsteigums šajā ceļā mūs sagaida – pirmo un vienīgo reizi Fēru salās redzam kaķi. Lasījām, ka viņi šeit drīkst piederēt tikai pastāvīgajiem iedzīvotājiem un turēšanai jāsaņem atļauja – tas ir ar mērķi pasargāt tuklīšu un citu uz salas ligzdojošo putnu kolonijas.
Mēs esam atkārtojuši pirmo dienu kļūdu un izbraukuši no mājas bez ēdiena. Tagad sāk kāroties ko uzkost un Guna saka, ka labprāt ēstu vafeles un iemalkotu kafiju. Nomaļajā Tjornavikas ciematā, izkāpjot no auto, mūs sagaida plakāts – šejienes kafejnīcā pieejamas vafeles un kafija. Vienīgā manifestēšanas nepilnība ir tāda, ka kafejnīca pirms kādas stundas aizvērusies. Izstaigājam ciematu, aplūkojam akmens raganu un trolli no otras puses, pavēroja ļaudis, kas laivo un supo, tad griežam auto māju virzienā.
Dzīvoklī aši uzsildām vakariņu sagataves un paēdam. Pēc vakariņām ejam pastaigāt pa parku, kas atrodas tieši pie mūsu mājām. Šī ir arī vienīgā vieta, kurā esam redzējuši pieklājīga izmēra kokus, te ir arī dīķis ar pīļu koloniju. Pēc pastaigas laicīgi liekamies uz auss, lai rīt ir spēks izturēt garo lidostu dienu.
