Trip: Dienvidamerikas piedzīvojums

Ir mans garākais ceļojums un prombūtne no Latvijas – 389 dienas. Prom devos 2014. gada 2. novembrī, bet mājās atgriezos 2015. gada 26. novembrī. Ceļojums iesākās Ekvadorā, tad virzījās uz Peru, pēc tam sekoja Lieldienu sala, tad Čīle un Argentīna, pēc tam Antarktīda, tad atkal Argentīna, Urugvaja, atkal Argentīna, Paragvaja, Bolīvija, Peru un – lidojums uz Ņujorku, lai dotos uz Monreālu pie Rafaēla, ar kuru veicām pārbraucienu ar auto līdz Aļaskai un atpakaļ (kas atspoguļots atsevišķā piedzīvojumā).

Satelīts un dzīves jēga
Stāsti 1 februāris, 2015 4 komentāru
No rīta kopā ar divām vācu un vienu franču meiteni dodos līdz 20. autobusa galapunktam, lai apskatītu kalnus un ezerus. Īpaši labi saprotos ar franču meiteni, viņas vārds ir Elodī. „Nu, tā kā „melody”, tikai bez „m””, viņa parasti saka visiem, kas nevar atcerēties viņas vārdu. Iepriekšējā vietā, kur kaučsērfojusi, puišiem nav palīdzējis arī tas,... lasīt vairāk
Laiks un prieks
Stāsti 2 februāris, 2015 2 komentāru
Nekādā pārgājienā mēs tomēr neaizejam – jau otro dienu pēc kārtas. No tām vienu atkal ziedoju datora kungam, otru… nu, jūs pēc bildēm sapratīsiet. Galvenais iemesls mūsu plānu izmaiņām – Elodī nejūtas labi. Un doties kalnos ar švaku veselību nevajag. Man būtu, ko stāstīt, bet šķiet, ka šī ir reize, kur var atļaut fotogrāfijām runāt... lasīt vairāk
Pingvīna anatomija
Stāsti 3 februāris, 2015 Viens komentārs
Ir pagājusi viena nedēļa, kopš noslēdzās operācija Pingvīns un man šķiet, ka tas ir labs laika attālums, lai atskatītos uz to, kas notika. Šis ieraksts gan pamatā būs mērķēts „sausiņiem” un manas „iepriekšējās dzīves” cīņu biedriem, kuriem patīk cipari. Man burti vienmēr ir bijuši tuvāki, bet arī cipariem nav ne vainas. Pirms ķeros pie tiem... lasīt vairāk
Šokolādes ekspertes un kaķis teltī
Stāsti 3 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Arī šodien mēs neaizgājām pārgājienā. No rīta Bariloche, kur parasti saule priecē no rīta līdz vakaram, gāž tā, ka neredz tuvējos kalnus, zibeņi šaudās uz visām pusēm. Rikijs mūs pa ceļam uz darbu izlaiž autoostā, mēs nopērkam biļetes kopējam braucienam rīt un katra savējās – ceturtdien es beidzot virzos tālāk, kaut kāds ārprāts, kā te... lasīt vairāk
Eņģelis kalnos
Stāsti 5 februāris, 2015 4 komentāru
„Meitenes, celieties, jūsu pietura”, mums sauc autobusa konduktors. Paķeram savas mugursomas un pusaizmigušas izveļamies uz šosejas lietū. Netālu ir autobusa pietura ar nojumi, skriešus metamies uz to. „Klau, varbūt paēdam brokastis un pagaidām, kamēr lietus rimsies?”, piedāvāju savām ceļabiedrenēm un viņas šo domu atzīst par gana prātīgu esam. Šodienas laika prognoze solīja, ka līdz 9... lasīt vairāk
Kameņu uzbrukums un vārnas apskāviens
Stāsti 6 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Viens no iemesliem, kāpēc esmu šoreiz izvēlējusies braukt ar autobusu, nevis stopēt, ir tas, ka autobusā var mierīgi rakstīt, bet stopējot nu nekādi – ne ķerot mašīnas, ne sēžot tajās. Tā nu esmu pieveikusi garo pārgājiena rakstu un man vel paliek pāri laiks, lai drusku pagulētu. Īsi pirms vieniem esmu Esquel pilsētā, manas naktsmājas ir... lasīt vairāk
Vai pasaule tiešām ir maza?
Stāsti 7 februāris, 2015 2 komentāru
7 no rīta esmu sapakojusies, izmazgājusi matus aukstā dušā un gatava ceļam. Precīzs kā pulkstenis kempinga teritorijā ieripo Sergio džips. „Klau, es jau domāju, ka tu ieradīsies Dienvidamerikas septiņos”, ķircinu viņu. „Tikai ne tad, kad jāpaspēj uz lidmašīnu”, Sergio paskaidro. Dodamies ceļā un jau pirmajā pagriezienā aiz kalniem iznirst maza un spoža varavīksne. Kalnu upes... lasīt vairāk
Pūce un dinamīts
Stāsti 9 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Ceļamies pa tumsu, lai jau 6 no rīta būtu autobusa pieturā – tas ir vienīgais autobuss dienā, kas kursē gar nacionālo parku. Tāda pati situācija ir vakarā, vienīgais transports kursē ap septiņiem. Mūs samiegojušos izlaiž pie Quaquil nacionālā parka un sākam soļot uz ieejas pusi. Pie ieejas ēkas lodziņa piestiprināta zīmīte, ka parks tiek atvērts... lasīt vairāk
Turpinu ceļot ar britiem
Stāsti 9 februāris, 2015 Viens komentārs
Vienīgā diena, kad autobuss uz Coyhaiqui iet 8, nevis 6, ir svētdiena. Un šodien ir svētdiena. Mēs esam ļoti priecīgi par šo faktu, jo tas nozīmē, ka varam nojaukt teltis un sakravāties pa gaismu. Tikko esam to izdarījuši, sāk līt. Mēs, kā kārtīgi optimisti, nevis bēdājamies par lietu, bet priecājamies, ka izdevies sakravāties „sausā”. Iekāpjam... lasīt vairāk
Cālis no kosmosa
Stāsti 11 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Saprast, no kurienes šajā pilsētā kursē autobusi, ir teju neiespējami – mēs jau vairāk kā pusstundu klīstam pa vienu kvartālu uz priekšu un atpakaļ. Katram, kam vaicājam pēc padoma, ir cita versija, no kuras vietas atiet autobusi uz Simpsona upes nacionālo parku. Beigās tomēr aizejam uz lielāko šejienes tūrisma informācijas centru – tur mums izstāsta... lasīt vairāk