Trip: Aļaskas road-trip

Četrus mēnešus ilgais brauciens (2015. gada jūlijs – novembris) no Monreālas līdz Aļaskai un atpakaļ ir viens no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem. 30 000 km garajā ceļā redzēti lāči, ledāji, kalnu ezeri, ziemeļblāzmas, apšubekas, satikti ārkārtīgi interesanti cilvēki un pieredzēta plaša emociju gamma.

Ko var ieraudzīt trijos naktī?
Šorīt, pateikušiem Markusam par vērtīgajiem padomiem un kopā pavadīto laiku, beidzot atvadāmies. Viņš, atjaunojis pārtikas krājumus, dodas atpakaļ uz Teslinas reģionu savā gaitās, mēs dodamies uz pilsētu, lai sagatavotos tālākajam ceļam uz ziemeļiem. Es laipni atļauju Rafaēlam parūpēties par visām tehniskajām lietām, pati ieriktējos Informācijas centrā uz rakstīšanas sesiju. Pēc dažām stundām Rafaēls atgriežas, lai... lasīt vairāk
Klondaikas ceļš, grizli un kulinārās izvirtības
„Vai jūs paliksiet vēl vienu nakti?”, kempinga apgaitā izgājusī darbiniece mums vaicā un mēs atbildam, pakratot galvu. „Ja kas, check-out laiks bija 11”, meitene nosaka, liekot uzsvaru uz vārdu „bija”. Tomēr viņa neiebilst, ka pabeidzam brokastot un novākt telti, vien nosaka, lai mēs te visu dienu nedirnētu. Tāds plāns mums nav gan, tāpēc savākuši sevi... lasīt vairāk
Polārlāča deja Inuvikā
Par godu Polārā loka šķērsošanai, vakardienas ieraksts ir veltīts Rafaēlam un tas ir angliski. Vairums no jums gan jau saprot manu Langlišu, bet tiem, kuriem šī valoda sveša, varu pavēstīt, ka vakardiena pagāja miglā un dubļos, gandrīz palaidām garām Polārā loka šķērsošanu (gandrīz neskaitās), tikām pie cauras riepas un aizgājām gulēt kempinga nojumē uz piknika... lasīt vairāk
Polārie gurķi un tomāti
Iestrēbuši rīta kafiju, braucam uz Informācijas centru, gribam noskaidrot, ko šajā pasaules malā var apskatīt. Dārgās atracijas esam izstrīpojuši – vienas dienas lidojums virs Makenzi upes deltas maksā sākot no 500 CAN vienam degunam. Par līdzīgu ciparu es plānoju aizlidināties uz mājām. Šodien Inuvik notiek trīs aktiviātes – divos dienā ir pastaiga pa mežu, kurā... lasīt vairāk
Makenzi delta
Vakar vakarā biju iecerējusi piecelties drusku agrāk, bet no rīta miegs bija pārāks par maniem nodomiem. Piecēlāmies kā parasti, ap desmitiem. Vakar, par spīti ērtajiem apstākļiem, nevarēju aizmigt. Līdz vieniem ik pa laikam ziņkārīgi pavēru aizkarus, lai pārliecinātos, ka ārā nav tapis ne par drusku tumšāks. Arī Rafaēls atzīst, ka ap diviem piecēlies sevis pēc... lasīt vairāk
Ogas, ķērpji un izdzīvošana dabā
Kad atveru acis, pēc pozas redzu, ka Rafaēls lasa. Ja viņš ir pamodies pirms manis, diez ko agrs nav. Pieceļoties vertikāli, konstatēju, ka nometnē esam palikuši pēdējie (kā parasti), tas nozīmē, ka ir diezgan vēls. Tā ir viena no mūsu ceļošanas privilēģijām, ar retiem izņēmumiem, mēs no rītiem guļam tik ilgi, cik gribam, ļaujot ķermenim... lasīt vairāk
Gultā ar bungām
No rīta ir +8 grādi un sajūta, ka beidzot ir silti. Spriežam, ka naktī temperatūra pietuvojusies nullei, elpas garaiņi bija redzami pat teltī un mans guļammaiss tapa slapjš mutes apvidū no kondensāta. Es, protams, kārtīgi salu, bet Rafaēls – aiztaisīja guļammaisa rāvējslēdzēju. Bet nakts ir garām un saule ir gatava mūs sasildīt. Brokastu laikā mūs... lasīt vairāk
Dubļi un meitenes
Šodien pārmaiņas pēc varam izbaudīt mazliet dubļainu pilsētu un tai raksturīgus skatus. Markuss jau bija mums pastāstījis, ka šajā pilsētā ir dikti smukas meitenes – visjaukāk esot viņas vērot smalki apģērbušās un ar gumijas zābakiem kājās. Ārpus koka trotuāriem gluži nogrimt dubļos nevar, bet slīd gan tie kā traki. Pilsētas nomalē gan iet vaļā varena... lasīt vairāk
Jānis un Aļaska
„Nē, nevis Džons, bet Jānis”, smiedamies mani pārlabo Šteina kungs, kuru beidzot man ir izdevies sadzīt rokā. Viņš atzīst, ka tieši tāpat kā es, priecātos aprunāties ar kādu latviski, un uzaicina ciemos uz kafiju. Kad ieradāmies Dawson pilsētā, informācijas centrā strādājošais vīrs Eldo, uzzinājis, ka esmu no Latvijas, sacīja, ka viņa draugs arīdzan esot latvietis... lasīt vairāk
Aļaskas “otra puse”
Kopumā visu šodienu varētu raksturot – braucām, braucām un atbraucām. Nevarētu teikt, ka neredzējām neko. Pamatā redzējām miglu. Ceļmalas plāksnītes vēstīja, ka „šeit jābūt īpaši ainaviskam un fotogrāfijām labvēlīgam skatam”, bet arī šajās vietās redzējām vien īpaši ainavisku miglu. Vienīgais elpu aizraujošais moments bija aļņa kundze, kas lēni, platos gurnus šūpodama, pazuda ceļmalas pielijušajās eglēs.... lasīt vairāk