Klondaikas ceļš, grizli un kulinārās izvirtības

„Vai jūs paliksiet vēl vienu nakti?”, kempinga apgaitā izgājusī darbiniece mums vaicā un mēs atbildam, pakratot galvu. „Ja kas, check-out laiks bija 11”, meitene nosaka, liekot uzsvaru uz vārdu „bija”. Tomēr viņa neiebilst, ka pabeidzam brokastot un novākt telti, vien nosaka, lai mēs te visu dienu nedirnētu.

Tāds plāns mums nav gan, tāpēc savākuši sevi un mantas, lecam mašīnā un dodamies tālāk. Pilsētā izmantojam bankas pakalpojumus, kā arī iepērkamies – šī ir pēdējā „lielā” pilsēta, tālāk uz ziemeļiem uz dižiem civilizācijas labumiem vairs neceram. Nodrošināmies ar pārtiku kādai nedēļai, es ar vieglu vainas izteiksmi ielieku iepirkumu grozā arī nelielu laša gabaliņu. Man joprojām nav pārliecība, ka pratīsim ko tādu noķert pašu spēkiem.

Izbraucot no pilsētas, Rafaēls man piešķir svilpi un piekodina kopš šī brīža nekad nešķirties no tās. Pēc kilometriem divdesmit parādās arī galvenais iemesls – ceļa malā stāv lācis, mūsu pirmais grizli un ceļojuma lācis numur 7. Šis nelaižas lapās un mēs, lēnām ripinot garām, ziņkārīgi nopētām cits citu pāris metru attālumā. Ja starp mums nebūtu mašīnas sienas, negalvoju, ka šobrīd sēdētu sausā vietā.

Šobrīd esam šķīrušies no Aļaskas šosejas un tupinām braukt pa citu, ar tikpat leģendu apvītu nosaukumu – Klondaikas šoseju. Uz automašīnu numuriem šeit attēlots zelta skalotājs. Izbaudām vel pēdējos asfaltētos kilometrus, tad uzpildām degvielu un apstājamies Dempster highway sākuma punktā. Izlasām informāciju par to, safotografējamies, tad brīdi skatāmies uz ceļu. 737 km bez asfalta. Neskaitāmas pārdurtas riepas. „Let’s do this!”, paziņo Rafaēls un es piespiežu gāzes pedāli.

Sākumā braucu pavisam piesardzīgi, tomēr ar laiku uzņemu ātrumu, mūsu baltie ceļi ir sliktākas kvalitātes un nomaļu Krievijas vietu iedzīvotājiem vispār nāktu smiekli par šejieniešu bažām. Ja iepriekš skatījām ceļmalas koku lapotnēs pāris dzeltenus triepienus, tad šeit vietām jau visa nogāze ir vairāk dzeltena nekā zaļa. „Un ugunspuķēm vairs nav neviena zieda”, Rafaēls novēro. Kādā līkumā varam izbaudīt skatu, kā pāri šosejai pārlāčo melnā lāču mamma ar diviem lācēniem blakus. Kamēr paķeram fotoaparātus, visi trīs ir krūmos. Desmit.

Tumbstone nacionālais parks izpeld mūsu priekšā miglas sargāts. Tomēr milzīgo kalnu skaistums nav noslēpjams, ceram tos skatīt vaigā rīt. Iestūrējam kempingā un, tā kā ir 9 vakarā, visas vietas ir aizņemtas. Izložņājuši kempingu krustu šķērsu, tomēr atrodam pēdējās divas brīvās vietas krūmājos, kur nevar piebraukt ar auto. Būs gana labi.

Uzcēluši telti, dodamies gatavot vakariņas, šovakar ēdīsim kā aristokrāti. Rafaēls ir atbildīgs par makaroniem un lasi, es paralēli sintezēju gvakamoli. Markusa iedvesmots, Rafaēls Whitehorse nopirka gāzes plītiņu, kuru ņemt līdzi pārgājienos – ļoti vieglu un funkcionālu ierīci (un arī dārgu, protams). Šovakar viņš ir iedarbinājis visas trīs – uz jaunās plītiņas vārās olas, uz vienas no vecajām – makaroni, uz otras – cepas lasis. Es ar vieglām bažām vēroju šo multitāskingu, jo sliecos piekrist nesen dzirdētam pieņēmumam, ka vīrieša vienīgais sekmīgais multitāskings ir uzmanības pievēršana divām krūtīm vienlaicīgi. Olu katlam divreiz beidzas gāze un makaroni nopludina ar ūdeni visu plītiņu, bet process notiek. Konstatējis, ka makaroniem ir pārāk daudz ūdens, bet olām tas pietrūkst, Rafaēls pārlej daļu makaronu ūdens pie olām. „Reversā inženierija”, viņš nosaka. Es pat nemāku šos izteicienus lāga pārtulkot, bet brīžam Rafaēls lieto brīnišķīgus lietu un situācijas apzīmējumus. Piemēram, kādu brīdi skatoties uz trim plītiņām darbībā, viņš nevis vienkārši pasaka, ka mums ir pārāk daudz plītiņu, bet gan „daži teiktu, ka trīs plītiņas ir nedaudz paplašināta pieeja”. Labs, kas labi beidzas – vakariņu rezultāts garšo lieliski! „Itāļi izgudroja makaronus, bet francūži padarīja tos labākus”, Rafaēls apmierināti nosaka, svētlaimīgi gremodams ar prosciutto un sieru pildītos spilventiņus laša mērcē.

9. augusts, 32. Aļaskas road-trip diena, 280. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 568 km, kopumā 8748 km.

Izdevumi (CAN, 2. pers)

„Tālais” transports 63 CAN
Pilsētas transports
Proviants 118 CAN
Naktsmītnes
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 181 CAN
Road-trip kopējie tēriņi 4920 CAN

One response to “Klondaikas ceļš, grizli un kulinārās izvirtības

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s