Gultā ar bungām

No rīta ir +8 grādi un sajūta, ka beidzot ir silti. Spriežam, ka naktī temperatūra pietuvojusies nullei, elpas garaiņi bija redzami pat teltī un mans guļammaiss tapa slapjš mutes apvidū no kondensāta. Es, protams, kārtīgi salu, bet Rafaēls – aiztaisīja guļammaisa rāvējslēdzēju. Bet nakts ir garām un saule ir gatava mūs sasildīt.

Brokastu laikā mūs apciemo haskijs zilām un lūdzošām acīm. Tomēr Rafaēla sirds ir no akmens, dukša diedelēšana paliek bez rezultāta. Novākuši nometni, dodamies piebeigt pēdējos 72 Dempstera km. Šodien mašīnas nesas pretī īpaši ātri, noberot mūsu vējstiklu mazajiem, viltīgajiem akmentiņiem. Milzīga fūre palido garām pāris kilometrus pirms ceļa beigām. Mēs abi domājam vienu un to pašu – tas būtu pagalam muļķīgi, ja pēc vairāk nekā 1400 kilometriem, vējstikls tomēr tiktu saplēsts pēdējos divos. Bet, tfu, tfu, tfu, Kosmosa vienošanās strādā un mēs sasniedzam asfaltu ar neskartu vējstiklu – tagad tikai jāatrod piemērota vieta, kur var ielīst un nopeldēties Jukonā. „Eh, vajadzēja vienoties arī par riepām”, Rafaēls nopūšas. Mūsu kontā pēc šī lielceļa ir viena caura un viena nedaudz caura riepa, kuru tagad pumpējam pāris reizes dienā.

Kamēr veicam mūsu netīrās mašīnas fotosesiju pie Dempter uzraksta, mūs uzrunā divas kundzītes, kas tikko atgriezušās no Dawson pilsētas un piešķir mums savas ieejas kartes, kas derīgas gadu, uz vienu no galvenajām pilsētas atrakcijām – kazino un kabarē. Ok, tikko ietaupījām 24 CAN, nav slikti.

Drīz vien ieripojam Dawson un dodamies taisnā ceļā uz informācijas biroju, lai noskaidrotu visu par pilsētas apskates vietām un palikšanas iespējām. Lētāka palikšana ir otrā upes krastā, uz kuru kursē prāmis, bet arī pašā pilsētā ir daudz naktsmītņu. Izlemjam par labu senākajam šejienes hotelim – Westminster, kuru var atpazīt pēc rozā krāsas un skaļas mūzikas naktī. Iesākumā, piezvanot uz viesnīcu, viņi paziņo, ka šonakt brīvu istabu nav (ir piektdiena), tomēr beigās izrādās, ka viena, pati draņķīgākā, vēl esot brīva. Kāpēc tā skaitās draņķīgakā, gribam zināt. Izrādās, istaba atrodas tieši virs skatuves. „Vai jūs esat kādreiz mēģinājuši gulēt vietā, zem kuras spēlē grupa?”, informācijas centra darbinieks, vārdā Eldo, vaicā ar smaidu sejā un pats atbild: „ir sajūta, ka viņi atrodas jūsu gultā kopā ar visām bungām!”. Pats esot nakšņojis šādā situācijā reizes divas, trīs, tā esot īpaša pieredze. Mēs mierinām kungu, ka, visticamāk, tāpat mēs neaiziesim gulēt ātrāk par grupu, tāpēc, lai dod vien šurp to istabu.

Istabai tiešām piestāv apzīmējums „s-hole”, bet gulta ir, duša ap stūri arī, būs labi. Atrisinājuši gulēšanas jautājumu un ielīduši dušā, dodamies izpeldināt arī kumeļu. Rafaēls iemet monētas mazgāšanas automātā un iedarbina augstspiediena strūklu. Viena sesija ir par īsu, pēc divām jau atkal var atpazīt mašīnas krāsu. Bijām cerējuši arī salabot puscauro riepu, bet šejienes serviss par to joku grib 40 CAN, kas būtu puse bēdas. Pašiem arī jādemontē ritenis un jāmontē atpakaļ. Un mēs tikko bijām dušā. „F-it!”, salabosim to riepu Aļaskā.

Atgriežamies pilsētā, ieturam pusdienas un pastaigājamies pa ielām. Tās nav asfaltētas un lietus laikā pārvēršas par dubļu tērcēm, tāpēc visu ielu malās ir paaugstināti dēļu trotuāri, tieši kā vecos vesternos. Arī ēkas pilsētā izskatās kā no filmas, šai vietai ir ballēšanās vibrācijas. Pie viena no daudzajiem hoteļiem sastopam pazīstamo hipijpārīti, ar kuriem kopā peldējāmies termās, līdzīga sajūta kā Dienvidamerikā, kad varēja ceļojot bieži satikt vienus un tos pašus cilvēkus.

Mūsu viesnīcas bārā iepazīstamies ar jaunu vāciešu pāri, lielu daļu vakara pavadām pļāpājot ar viņiem. Vakara gaitā iepazīstos arī ar Bjonu no Beļģijas – kad noskaidrojam viens otra nodarbošanos, drusku sasmejamies. Ko tur daudz runāt, varat apskatīties Bjorna blogu (http://www.thesocialtraveler.net) un/vai Facebook lapu (https://www.facebook.com/TheSocialTraveler) un paši izdarīt secinājumus.

Mūziķu grupa ir no salīdzinoši netālās Whitehorse pilsētas, kuru apciemojām pirms nedēļas – viņi patiešām ir skaļi – bliež pa bungām un ģitāras stīgām. Tomēr, notiek tā, kā bijām domājuši – kamēr esam iegrimuši biljarda spēlē ar vāciešiem, pienāk pulksten divi, kad bārs tiek slēgts. Tā mēs arī neuzzinām, kāda ir sajūta, kad jāguļ virs spēlējošas grupas. Varbūt nākamreiz.

15. augusts, 38. Aļaskas road-trip diena, 286. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 121 km, kopumā 10264 km.

Izdevumi (CAN, 2. pers)

„Tālais” transports 70 CAN
Pilsētas transports
Proviants 59 CAN
Naktsmītnes 69 CAN
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 198 CAN
Road-trip kopējie tēriņi 5634 CAN

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s