Kategorijas: Dzīve

Vēlēšanas ASV: izvēle starp Pepsi un Coca-cola
Pēc nedēļas, 6. novembrī, notiks ASV prezidenta vēlēšanas. To tuvums jūtams ielās, cilvēku sarunās un gaisā. Kamēr rakstu šo apcerējumu, pāris kilomentu attālumā, vietā, kur vakar klausījos studentu koncertu, runu sniedz viens no ASV prezidenta kandidātiem – Mits Romnijs. Šai pašā univesitātē pirms kāda laika notika arī Romnija debates ar pašreizējo prezidentu Obamu. Florida ir... lasīt vairāk
Grumba pierē
Nu jau sēdu lidmašīnā un gaidu, kad beigsies iekāpšanas process un pacelsimies gaisā, lai dotos Stambulas virzienā. Lai nokļūtu lidostā, braucu ar diviem autobusiem. Iekāpjot autobusā Dreiliņos, gāju pie vadītāja, lai nopirktu biļeti. Tā kā sabiedriskso transportu līdz šim izmantoju diezgan reti, zināju, ka biļetes cena, pērkot to kioskā vai pie vadītāja atšķiras, tomēr nebiju... lasīt vairāk
Ja nu kas
Tas man tikai šodien tā saslēdzās. Senāki un ne tik seni notikumi. Līdzīgais un atšķirīgais tajos. Vakar visu dienu biju bērēs, īsti nedomāju par globālākiem notikumiem, par to, kas ar Latviju atgadījās pirms pārdesmit gadiem. Patiesībā biju iegrimusi notikumos, kas sniedzās 1941. gadā un tā radītajās sekās. Bet pirms pārdesmit gadiem mēs braucām ar ģimeni... lasīt vairāk
Nav obligāti jālasa
Nezinu vai arī šodien ir tāda prakse, bet mūsu laikos uz skolas brīvlaiku iedeva sarakstu, kas saucās „obligātā literatūra”. Esmu Grāmattārps pēc būtības un vasarās (un ne tikai) mana galvenā nodarbe bija lasīšana. Es izlasīju teju visu grāmatplauktu, izņemot tos nosaukumus, kas ietilpa iepriekšminētajā sarakstā. Zaļo zemi es izlasīju aptuveni 3. klasē. Nevis tāpēc, ka... lasīt vairāk
Lepnums
Cik dažāds ir šis vārds. Es esmu lepns par savu zemi. Es lepojos ar savu bērnu sasniegumiem. Esmu lepns par paveikto. „Skat, viņš man pagāja garām, pat nepasveicināja, laikam lepns palicis”, kāds nosaka. Vai nav paradoksāli? Beidzot bija laiks izlasīt šīsnedēļas Sestdienu un Iru. Abos stāsts par vienu un to pašu lesbiešu pāri (paklanos dziļā... lasīt vairāk
4 santīmi
Vēl 13 minūtes mazgāsies veļa. Tieši laiks, lai uztaptu „viens īsais”. Paldies. Par cilvēkiem, kurus esmu sastapusi savā dzīves ceļā līdz šim. Pēdējo nedēļu dvēseles mokas, kas rīt daļēji beigsies, ir likušas manām acīm ieplesties par sapratni, ko piedzīvoju. Kāds pastiepj roku, un tu gaidi sitienu, bet tā roka tevi noglāsta. Lamuvārda vietā saņem paldies.... lasīt vairāk
Brīvība
Sliekas lien dziļāk zemē. Pumpuri uz iekšu sprāgst. Uguns pagalē ielokās. Gliemeži aiznesās gļotainām pēdām. Garām. Gaisma satumst un nakts redzīgums biedē. Vilciens skrien, nenolaižot acis no sliedēm. Ceļa stabiņi pulcējas vienuviet. Lietus no peļķēm augšup traucas, pieneņmeitām pa galvu pūkains dzeltenums jau ar baltumu jaucas. Cālis skumji skatās uz olu. Vai tā ir tā... lasīt vairāk
Amsterdamas ainiņas II – spāņi un grieķi
Pēc vakarvakara man ir sajūta, ka pazīstu 7 foršākos spāņus personīgi. Tātad, kur mēs vakar palikām.. Pēc garas pilsētas un muzeju (tai skaitā Heineken, khm) baudīšanas, to vien gribējās, kā atrast kādu klusu vietiņu, kur atpūtināt kājas, apcerēt notikušo un uzlādēt elektroierīces. Tieši pēdējās vajadzības vadīta, ložņāju pa kāda piemīlīga krodziņa galdapakšu, līdz saimniece jautā,... lasīt vairāk
Prieks, kur tu rodies
Ir tādas dienas, kuru noslēgumā nogurums mijas ar gandarījumu, un ir tāda iekšēja prieka un laimes sajūta par piedzīvoto un izjusto. Šī ir tāda diena. No rīta talkoju netālu no mājām Murjāņu pusē, kur izplosījos puķudobē ar pērnā gada iesīkstējušām nezālēm un satiku milzums daudz labu cilvēku. Lai arī gārsa nav manas dzīves sapnis, šodien... lasīt vairāk
No rīta. Šaurās Vecrīgas ielās..
Kā gadījies kā ne, man pagājušās sestdienas rītā vajadzēja nogādāt vienu otru lidostā jau pirms 6 no rīta, bet nākamo tikšanos biju sarunājusi centrā uz 9. Tad nu nolēmu, ka šīs agrās rīta stundas būtu kā radītas klejojumam pa tukšajām, vientuļajām un agru rīta saules staru pielietajām Vecrīgas ielām. Kādu bildi noķert un vienkārši pabaudīt... lasīt vairāk