Brīdī, kad pie mikrofona jau trešais runātājs sāka klāstīt IT cilvēku ausīm domātu tēmu, sapratu, ka esmu nonākusi “ne pēc adreses”. Pirms pāris dienām draudzene atsūtīja informāciju par pirmo reizi Rīgā notiekošu pasākumu “Wordcamp”, kas pulcēs blogošanas vietnes WordPress entuziastus. Tā kā arī mani vārdu plūdi tiek fiksēti šajā platformā, sestdiena iegadījās brīva, bet dalības maksa bija simboliska, nolēmu, ka šādā pasākumā spēšu labāk iepazīt šo rīku un kazi – pārsteigšu jūs ar kādu “jaunu triku”. Tomēr tādiem “jūzeriem” kā man konferencē faktiski nebija ko darīt, jo tā pamatā tika veltīta augstajai IT matērijai, no kuras saprotu itin maz.
Bet. Tā nu gluži nav, ka uzskatu šo dienu par slikti pavadītu. Ļaujiet minēt piecus iemeslus, kāpēc tā.
Pirmkārt. Katrā no lekcijām varēja uztvert arī kādu atziņas graudu, bet viena no tām, ko vēstīja mārketinga jomas darbonis Džonatans Hovards (Jonathan Howard), kas Latvijas auditorijai klāstījis ne vienu vien stāstu (kas manām ausīm gan līdz šim bija pamanījušies paskriet garām), bija gaužām laba.
Ja man pēc atmiņas jārekonstruē trīs galvenās lietas, kuras atceros no viņa uzstāšanās, tās būtu: laba komanda, uzņēmuma būtības noteikšana un darīšana. Labu komandu raksturo nevis katra atsevišķa dalībnieka ģenialitāte, bet gan spēja atbalstīt un iedrošināt citam citu (izklausās tik vienkārši). Definējot uzņēmuma būtību, labāk lietot darbības vārdus, nevis lietvārdus. Un, apziņa, ka varam kļūdīties un radīt kaut ko sliktu, atbrīvo mūsu iztēli. Ja nezinām, ko un kā īsti darīt – vienkārši sākam darīt kaut ko, vēlams ar domu – tagad es radīšu kaut ko pavisam draņķīgu. Un, kādā brīdī, pašiem par brīnumu, draņķu vidū parādīsies arī kas patiesi labs.
Otrkārt. Katrā šādā pasākumā, kurā pulcējas noteiktas jomas entuziasti, ir sastopami interesanti cilvēki. Un, viens no radošuma principiem ir apzināti meklēt vietas, cilvēkus, notikumus, kas nav tavā ikdienas ceļā. Satiku dažus pazīstamus, iepazinos ar vairākiem jauniem ļaudīm (daži no viņiem pat zināja manu blogu) – un mēs nekad nezinām, kādas sekas var būt šādām pilnīgi (ne)jaušām tikšanās reizēm.
Treškārt. Mēs bieži vien piesaucam, kādas tik nejaucības ir atnesis mūsdienu laikmets un modernās tehnoloģijas. To nav mazums. Bet arī jaukumi netrūkst un viens no tiem, manā skatījumā, ir paplašinātā kopienu loma. Ja kādreiz kopienu veidoja cilvēki, kurus vienoja ģeogrāfiskais tuvums, profesionālā darbība vai radniecība (ne tikai, protams), tad šodien ir iespēja satikties visdažādāko virzienu mīļotājiem, lai kopā radītu brīnišķīgas lietas, bieži darot to brīvprātīgi. Arī šis pasākums bija viens no šādiem piemēriem.
Ceturtkārt. Konferences ir brīnišķīga ideju kalve. Pat tad, ja tajās cilātais ir ne līdz galam saprotams vai aktuāls (kā šajā gadījumā man), tomēr smadzenes iegrozās tādā “creative mode” režīmā, kur nejauši dzirdēts vārds vai frāze var aizvest domu labirintos. Man arī radās viena ideja, par kuru pastāstīšu atsevišķā ierakstā.
Piektkārt. Last but not least. Noadīju zeķi :).
Gundega
Hī, hī! Piektkārt, es arī gandrīz vienměr staipu līdz zeķu adīklīti, lai var mierīgākos sēžambrīžos paadīt. 🙂
Edgars Kebbe
Prieks, ka apmeklētāju vidū nebija tikai IT speciālisti! 🙂 Pats labākais, ka noadīji zeķi 🙂
Alda Apiņa
Piektais bij’ vislabākais! 🙂
Martins Zemītis
Zane, bija prieks Tevi satikt – saka, ka satiktie cilvēki konferencēs ir lielākais ieguvums.
Man pašam šķita, ka lielākā daļa runātāju varēja labāk sagatavoties. Bet es negribu īpaši kritizēt, jo manis taču nebija runātāju vidū 🙂
Domāju, ka runātāju vidū varēja būt arī blogeri, kuri izmanto WordPress ar stāstiem par savu pieredzi. Tad šī konference satura ziņā varētu būt noderīga arī Tev.
Otrreiz IT upē | mugursoma.lv
[…] Pagājušajā rudenī man gadījās negaidīti ieklīst IT konferencē, kas veltīta WordPress blogošanas platformai, kurā Tu atrodies arī šobrīd. To, ka tas ir IT pasākums, uzzināju, tā sakot, on the spot. Kā man gāja, var lasīt šajā ierakstā. […]