Kategorija: Stāsti

Atkal ceļā mēs :)

Kuģa ofisa biedri
Stāsti 17 marts, 2015 Viens komentārs
Jūra šodien turpina trakot, bet zinošāki cilvēki apgalvo, ka mums vēl ir salīdzinoši paveicies, citreiz brauciens caur Dreika šaurumu esot tīrais murgs. Es pat vairs tabletes nedzeru, izskatās, ka ķermenis ir samierinājies ar situāciju. Tas labi, jo šodien Adrians lasa lekciju par pingvīniem, ko es noteikti negribu laist garām. Līdz šim manā galvā pingvīni iedalījās... lasīt vairāk
Kapteinis un jūras slimība
Stāsti 16 marts, 2015 Viens komentārs
Brokastīs mans skatiens klīst no maizes uz sieru, no siera uz tomātu, no tomāta uz olu. Nekas no šķīvja satura neuzrunā. Tomēr piespiežu sevi nedaudz ieēst, dakteris saka, ka tukšā dūšā jūras slimība esot vēl ļaunāka. Pēc brokastīm eju uz lekcijām. Arī „jūras dienās” mums nebūs lemts garlaikoties – katru dienu ir vismaz trīs lekcijas,... lasīt vairāk
Dodamies ceļā uz Antarktīdu
Stāsti 15 marts, 2015 6 komentāru
20. februāra rīts paiet zināmā stresā – jāpaspēj nopirkt pēdējās ceļojumam neieciešamās lietas, jāsaraksta vēl viena pastkartīšu kaudze un jāizstāsta jums biļetes rezervācijas stāsts. Man ir sajūta, ka kaut ko esmu aizmirsusi izdarīt internetā – turpmākās trīs nedēļas tas būs ļoti lēns un par bargu naudu, labākajā gadījumā varu cerēt uz kāda e-pasta aplūkošanu. Pēdējā... lasīt vairāk
Tur, kur mājo pingvīni un dievs
Stāsti 13 marts, 2015 23 komentāru
Paldies. Ja es varētu uzrakstīt kaut ko lielāku par šo vārdu, uzrakstītu. PALDIES. Pirms šī brauciena kāda draudzene, kas jau bija pabijusi Baltajā kontinentā, atsūtīja man praktiskus padomus, bet visvairāk no viņas ziņas man palika prātā pēdējais teikums: “Ja kaut kur virs zemes dzīvo dievs, tad tas ir tieši tur.” Bezgalīgi sniega un ledus lauki,... lasīt vairāk
Labi būt Zanei jeb Pingvīna rezervācijas sāga
Stāsti 20 februāris, 2015 8 komentāru
Kopš Pingvīna atnestās naudas dzīvoju kā uz adatām. Nav variantu, man ir jānonāk Antarktīdā, vienā vai citā ceļā. Esmu dzirdējusi, ka vislabāk ir vienoties, nonākt uz vietas Ushuaia pilsētā, bet es pagaidām esmu tālu no tās. Pārlidot pāri skaistākajām Patagonijas vietām arī negribas. Jau vairākas nedēļas cītīgi pētu internetā pieejamās iespējas, sarakstos ar ceļojumu aģentūru,... lasīt vairāk
Zemes malā, pasaules galā
Stāsti 19 februāris, 2015 2 komentāru
„Tev arī šonakt bija gultas biedri?”, no rīta prasa kaimiņiene no pretējās gultas augšējā stāva. „Ko, kas?”, nesaprotu jautājumu. Izrādās, ka istabas biedreni izklaidējuši gultas kukainīši un tagad viņa apņēmīgi stiepj laukā no istabas savu matraci. Tfu, tfu, tfu, nē, mani par laimi šie likuši mierā, negribētos šos „par zaķi” vizināt uz Antarktīdu. Paēdu brokastis,... lasīt vairāk
Pingvīns dodas ceļā rīt!
Stāsti 19 februāris, 2015 10 komentārs
UHH! Tas nu ir noticis. Rīt, 20. februārī, es kāpju uz kuģa un braucu pie savējiem – tās būs trīs nedēļas kopā ar ledājiem un pingvīniem. Pēdējais punktiņš uz “pIngvīna” tika uzlikts pirms pusstundas, pavisam drīz izstāstīšu pilno stāstu. BET. Lai nezaudētu dārgo laiku, kā pirmo ielieku šo lūgumu atsaukties visiem, kas palīdzēja Pingvīnam notikt.... lasīt vairāk
Gabaliņš karnevāla Ugunszemē
Stāsti 18 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Izguļos, paēdu lēnas brokastis un tad pa dārgo braucu uz lidostu – ar taksi. Autobusā visas vietas bija aizņemtas, ar kājām neaiziesi, stopēt un riskēt nokavēt lidmašīnu negribas. Ir jocīga sajūta atkal būt lidostā pēc tik ilgas pārvietošanās pa sauszemi. Bet šeit viss norit kā pa diedziņu – check-in, drošības kontrole, īss brīdis internetam, iekāpšana,... lasīt vairāk
Augšā un lejā diena
Stāsti 17 februāris, 2015 2 komentāru
Arī šodien man neveicas ar „saimnieciskajām” lietām – viss ir ciet, jo Argentīnā, tāpat kā Brazīlijā, par godu karnevālam, ir brīvdienas. Izdodas vien atdot veļu mazgāties un tad eju uz ceļa pusi, esmu iecerējusi ar stopiem nonākt Ledāju nacionālajā parkā, kur var apskatīt lielāko no ledājiem, kuram var tuvumā nonākt parastie mirstīgie – Perito Moreno.... lasīt vairāk
Saimniecības diena un festivāls
Stāsti 17 februāris, 2015 Viens komentārs
Šorīt ļauju sev izgulēties un tad mierīgi pāris stundas pastrādāju, esmu ievērojusi, ka rakstot vakaros lielā nogurumā, manu tekstu kvalitāte būtiski samazinās, daudz jēdzīgāk ir to darīt no rīta, ar skaidru galvu. Kad esmu pabeigusi aprakstus, aizskrienu uz veikalu un par pēdējo Argentīnas naudu nopērku šokolādīti savas vakardienas Pingvīnpalīgam. Vēl apmaināmies kontaktiem un nobildējamies kopā... lasīt vairāk