Paldies. Ja es varētu uzrakstīt kaut ko lielāku par šo vārdu, uzrakstītu. PALDIES.
Pirms šī brauciena kāda draudzene, kas jau bija pabijusi Baltajā kontinentā, atsūtīja man praktiskus padomus, bet visvairāk no viņas ziņas man palika prātā pēdējais teikums: “Ja kaut kur virs zemes dzīvo dievs, tad tas ir tieši tur.”
Bezgalīgi sniega un ledus lauki, kuriem jāiztur vētras untumi. Tirkīza aisbergi ar slēptiem nolūkiem. Roņi ar žēlīgām acīm un asiem zobiem. Vaļu sacīkstes ar kuģi. Albatrosi milzu knābjiem un spārniem.
PINGVĪNI. Pa vienam un milzu kolonijās. Lieli un mazi. Ar zilām acīm un zeltainām krūtīm. Tu sēdi okeāna krastā un pingvīni nāk pie tevis, sit ar knābi pa zābakiem un cenšas nospert somu.
Tu klausies pasaules zinošākajos speciālistos, kas dzīvojuši Dienvidpolā un ar slēpēm šķērsojuši Ziemeļpolu. Neticami satikšanās un izdzīvošanas stāsti par tiem, kas mēģināja nokļūt pasaules galos pirmie. Un arī tie, kas beidzas ar klusumu.
Radara kustīgās ēnas ir vienīgās, kas ir starp tevi un zvaigznēm, kad tu nakts vidū apgulies uz augšējā kuģa klāja un netici, kas tik īsā laikā ir noticis. Tālumā parādās Buenosairosas ugunis un tu pirmo reizi izelpo.
Paldies.
Miesnieks
Fantastiski! Prieks, ka sasniedzi mērķi! 🙂 Izskatās, ka Antarktīdas pingvīni būs iemācījušies latv. val. rakstību. 🙂
Elza
Zane, paldies Tev!
Ilze Kraukle
Zini, ash vai raudiens nàk lasot un skatoties shîs bildes.. Malacis, Zane! Tu esi monstrs!! (vàrda vislabàkajà nozîmé, logjiski!!). Visus savus sapnjus Tu piepildîsi un vél vairàk!! Tamdélj tachu dzîvojam!
Vēsma
Zane Eniņa, paldies! 🙂
Ieva Gailuma
Neticami un tai pat laika tik ticami! Parsteidzosi! Apbrinojami! Antarktida un Tu! Paldies par iedvesmu un par to ka liec ticet brinumiem!
inkperfect
Paldies, Zane!!
Sandra
PRIEKS par Tevi un paldies par sveicienu no dieva un pingvīnu mājvietas!! 🙂
Edgars
Jāsaka sākotnēji biju no tiem, kas noliedza un uzskatīja par nekaunīgu šo ideju, Bet kaut kas man lika tomēr turpināt pasekot Jūsu gaitām. Un tagad man ir liels prieks, ka Jums izdevās 😉 Ļoti skaistas bildes, Paldies, un veiksmi turpmāk 🙂
(kauns par sevi tagad)
Jan
Cerams, ka “melno” komentāru rakstītāji tagad ir nokaunējušies. Eu, nu, latvieši – mūsu nav tik daudz, nenaidosimies un nepamatoti nekritizēsim (pat internetā) viens otru, bet atbalstīsim. Lai labās lietas vairojas! Un Zanes ceļojums uz Antarktīdu ir viena riktīgi laba lieta!
Ewa
Prieks, ka Tev izdevās piepildīt sapni. Lai veicas tālākajā ceļojumā! 🙂
Baiba
Pozitīvi
Māris Plūme
Tu esi lieliska un iedvesmojoša! Ar konkrēto “projektiņu” – pat terapeitiska mūsu mentalitātei 🙂 Lai Tevī nerimst šis vulkāns!
&&&
Aizbraukt uz Antarktīdu un nenotīrīt sensoru/objektīvu kamerai un atbraukt ar pleķainām bildēm. Mja.
satiku
Malacis, Zane!
Bloga autore ir sapratusi, ka mēs katrs pats veidojam savu Matriksu!
Ozankoy
Paldies par foto-grāfijām – man laba oma un jauks rīts!
Dainis Gžibovskis
Ne par tēmu, bet Dievs rakstāms ar lielo burtu – duras acīs šādas gramatikas kļūdas.
Ilga
Pasakaini skaisti pateikts paldies! No Tevis iedvesmoties un mācīties!
Inese Apine
Zane, es tā gaidīju Tavus ierakstus! Domāju, ka ne es vienīgā 🙂
Paldies par to, ka iedvesmo! Un milzīgs paldies Dievam, ka caur Tevi tik daudzi ir sajutuši viņa pieskārienus. Paldies par Pingvīnu sāgu, kas sapurināja sabiedrību un daļai lika nomest nīgruma bruņas! Paldies, ka liec noticēt sapņiem! PALDIES!
Līga
Paldies! Es tikko pabiju Antarktīdā pie pingvīniem (caur šo blogu). Sapņi IR jāpiepilda! Tā turpini! 🙂
Juris
Paldies! Un patiess lepnums (Bērnišķīgi!), ka paspēju būt to, manuprāt, LAIMĪGO vidū, kas drīkstēja Jums palīdzēt1
marika
šis ir TIK jauki! milzu prieks, ka Tev izdevās 🙂
Sanita Silova
Prieks par Taviem mērķiem, veidu un spēju tos saprast un sasniegt!
biju iedomājusies, ka tur viss ir tikai bailts, ledos un auksts… 🙂
Petra
Skaisti!!! Cik sirdi sasildoši…
Oskars
Šis noteikti būs izbrīns, kādēļ pēkšņi parādās komentārs pie raksta, kuram jau ir vienpadsmit gadi! Neticami, bet kopš šī Latviju satricinošā stāsta, ir pagājusi vairāk nekā gadsmita dekāde. Šodien neviļus no plaukta tika noņemta grāmata ar baltajiem vākiem un pingvīna tēlu uz tā, atvēru kaut kur vidū, kur sākās pingvīna stāsts un daudzie komentāri. Lasīju visu pēc kārtas, un tik spilgti atceros tās emocijas, kas valdīja, kad Tavs ieraksts tika nopublicēts. Valsts burtiski vārijās kā pingvīnu zupa Doma laukumā. Apskatīju visas bildes no Antarktīdas ar daudziem Paldies. Un acīs parādījās slapjums. Bet ne tādēļ, ka skumīgi, bet tādēļ, ka tas atgādināja, cik trausli ir sapņi, bet cik tie ir satriecoši lieliski, kad tie piepildās. Šo nekad nebūtu iespējams atkārtot, nevis tādēļ, ka neiespējami, bet tas vairs nebūtu tā. Ir daudz kas mainījies. Vai tas nozīmē, ka joprojām nepastāv sapņi, vēlme tos piepildīt un drosme? Nē, tas viss joprojām ir. Bet pasaule ir mainījusies, lai gan cilvēki paši (gan jau saproti, ko domāju) nav mainījušies nemaz. Ja, protams, neskaita, ka palikuši sirmāki un krunku vairāk, arī prāta mazāk. Tad nu rakstu šīs rindas, fonā skanot “Never Ending Story”, kas neviļus iedeva citu enerģiju sajūtai, ka visus sapņus nevar piepildīt. Var, atliek tikai fantazēt un visiem iespējamiem veidiem uz tiem tiekties. Tas iespējams bija iemesls, kādēļ šajā sestdienā roka pasniedzās pēc Tavas GRĀMATAS.
Un jā, Tavs stāsts turpina dzīvot un joprojām iedevesmo, lai gan pagājis tik daudz laika.
Par pingvīniem, par sapņiem un par uzdrīkstēšanos būt!
Ar lielu mīlestību O.P.
Zane Eniņa
Paldies, Oskar! :*