Kategorija: Stāsti

Atkal ceļā mēs :)

Ēzelis, vanna un Svētais Antonio
„Nez, kas mums šorīt būs brokastīs?”, vaicā Lūcija un pati arī atbild: „Droši vien rīsi ar kartupeļiem”. Laimīgā kārtā viņas prognozes nepiepildās – mūs gaida pankūka ar ierasto piparmētru zariņu tēju. Esam gulējušas gana labi, un tagad, paēdušas brokastis, jūtamies lieliski. Pirms prom došanās vēl aprunājos ar šejienes ēzeli, man šie dzīvnieki dikti simpatizē. Jāteic,... lasīt vairāk
Dzīve uz peldošās salas Titikakas ezerā
Precīzi astoņos no rīta ir klāt tūres organizatori, kas iekrāmē mani ar mugursomu tūristu pilnā busiņā un mēs dodamies uz ostu. Tur tiekam pārkrāmēti laivā un sākam kuģot Titikakas ezera ūdeņos peldošo salu virzienā. Esmu tikusi pie blakus sēdētājas Lūcijas no Šveices, kas atrodas sešu mēnešu Dienvidamerikas apceļošanas vidū, mēs ātri atrodam kopīgu valodu. Kamēr... lasīt vairāk
Atpakaļ civilizācijā
Esmu augšā kopā ar sauli un, sakrāmējusi somu, dodos no kalna lejā. Arī nokāpšanas process ar smago kravu nav diez ko vienkāršs. Brīdī, kad mazliet pazaudēju koncentrēšanos uz zemi zem kājām un paveros apkārt, attopos uz dibena – mazie akmentiņi ir tik viltīgi. Soma gan ir mazlietiņ vieglāka nekā turpceļā, jo atstāju kalnu mājoklī savu... lasīt vairāk
Ceļot – prieks un bieds
Katru reizi, kad blogošanas vai ceļošanas sakarā pavīd kāds apaļš cipars – 500. ieraksts, 2 000 000. lapas apmeklējums, 200. ceļojuma diena, nodomāju, ka fakts ir pārdomu pilna ieraksta cienīgs, bet kaut kā tur tas arī paliek – domās. Šoreiz nav nekas apaļš, bet par godu visiem nesenajiem apaļumiem, padalīšos ar pārdomām pēc vairāk nekā... lasīt vairāk
No ziemeļiem līdz dienvidiem
Laiva uz salas ziemeļu galu braukšot 8 no rīta, jāiziet 7:40, tā mani vakar informēja mājas saimnieks. Tikai nez kāpēc šorīt jau 7:20 šie dauzās pie manām durvīm un saka, ka jāiet lejā. Es vēl guļu. No rīta man katra miega minūte dārga, esmu sarēķinājusi, ka minūtēs piecpadsmit būšu gatava. Tāpēc, ja jums vajag, lai... lasīt vairāk
Uz Saules salu
No rīta viss izskatās priecīgāk, arī Copacabana. Izstaigāju nelielo pilsētiņu, sabildēju tirgu un baznīcu, tad dodos ieturēt vēlas brokastis. Salīdzinoši dārgais hostelis tādas nepiedāvāja, attiecīgi esmu izbadējusies un nolēmusi izmantot Guntas Osītes novēlējumu – apēst vienas kārtīgas brokastis. Tādas arī pasūtu un kopā ar melnbaltu kaķi pieēdamies pēc pilnas programmas. Paldies, Gunta! Pēc brokastīm savācu... lasīt vairāk
Viņi melo
Brīdī, kad noeju uz viesnīcas foajē, pēc manis ierodas gide, lai dotos šodienas ekskursijā. „Jā, esmu gatava, tikai norēķināšos par naktsmājām”, saku viņai. Man šķita, ka tas būs nepilnas minūtes jautājums. Tomēr tā nav, jo viesnīcnieki grib četras reizes vairāk nekā man jāmaksā. Dežūrējošā meitene cenšas sazināties ar augstākiem spēkiem, lai risinātu situāciju, bet beigās,... lasīt vairāk
Kas sāp pēc Nāves ceļa?
Tīru zobus un man šķiet, ka dzirdu dīvainas skaņas. Jā, klauvējieni atkārtojas. Paveru durvju aizkariņus un redzu tur stāvam viesnīcas darbinieci. Esot atbraucis ceļojumu aģentūras pārstāvis pēc manis. Viss jau būtu labi, ja vien es nebūtu pamodusies pirms pāris minūtēm un pilnīgi negatava ceļam. Tramīgi ieskatos vaučerī, varbūt esmu ko sajaukusi. Nē, tur skaidri rakstīts,... lasīt vairāk
Īpaša olimpiāde īpašiem cilvēkiem
Šodien 12 man paredzēta garāka Skype saruna, esmu mazliet nobažījusies, vai šejienes internets ko tādu pieļaus. Istabiņā ap šo laiku tas vispār atsakās darboties, bet briesmīgajā lejas foajē saruna ar vieglu raustīšanos izdodas, diena uzreiz top priecīga! Saruna un rakstīšana paņēmusi dienas pirmo pusi, bet tagad pēcpusdienā gan izeju ielās. Sāku ar tūrisma aģentūras apmeklējumu... lasīt vairāk
Saules un Mēness vārti
Tā gluži uz vietas visu dienu arī nosēdēt ir grūti. Tāpēc uzlieku kājai uzpurni un dodos apciemot netālu no La Paz esošās Tivanaku civilizācijas drupas. Sākumā ar vienu mikriņu jāaizbrauc uz kapiem, no turienes kursējot cits līdz Tiwanaku. Saprotu, ka kaut kur šajā reģionā tam vajadzētu būt, bet precīzu vietu nevaru atrast. Šeit mudž no... lasīt vairāk