Kategorija: Stāsti

Atkal ceļā mēs :)

Mājas, baznīcas, pilis, cietokšņi. Daudz un seni.
Stāsti 11 septembris, 2016 Viens komentārs
Tas ir diezgan traki. Katrā ciematiņā, miestiņā, pilsētā ir kāda baznīca, cietoksnis vai pat pils. Doma, ka varēs no rīta apskatīt Sibiu un tad mierīgi aizbraukt līdz netālajai Sighisoarai, izgāzās ar lielu blīkšķi. Tā varētu īsumā raksturot dienu. Bet par visu pēc kārtas. No rīta beidzot bija pienācis laiks Sibiu apskatei. Tāda doma bija jau... lasīt vairāk
Transalpina un sadzīve
Stāsti 10 septembris, 2016 2 komentāru
Domas par to, cikos vajadzētu celties, diezgan radikāli atšķiras iepriekšējā vakarā un attiecīgajā rītā. Biju pārliecināta, ka celšos līdz ar pārējiem, bet, pavadījusi viņus ar vienu atvērtu aci, nošņācu līdz kārtīgiem desmitiem, laikam jau ķermenim bija ko teikt par divām pusgulētām naktīm. Namatēvs Andrejs ir ar putniem – vārda tiešajā nozīmē. Koridorā būros mīt papagaiļi... lasīt vairāk
Kalniem pāri
Stāsti 9 septembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
“Jūs būsiet pirmais braucējs ar šo auto, mēs tikai vakar tai nomainījām numurus. Mašīna ir ļoti ekonomiska, mēs jums piešķīrām vienu klasi labāku mašīnu, nekā jūs bijāt rezervējusi”, ar turpmāko dienu ceļabiedreni, baltu Dacia markas auto, kuru nokristu par Dacīti, iepazīstina Sixt nomas darbinieks. Caur Kayak sistēmu man izdevās atrast auto īri Rumānijā ap 10... lasīt vairāk
Parasta diena Bukarestē
Stāsti 9 septembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Pa nakti uz stūra dīvāna otras plaknes tika pastellēts vēl kāds nabadziņš, nezinu, vai arī blakšu nobiedētais, vai vienkārši ekstra viesis, kuram nebija, kur gulēt. Dīvāna konfigurācijas dēļ manas kājas atradās viņa galvas rajonā, kas nav nekāds priecīgais apstāklis, bet kā nebūt nakts tapa nomocīta. Pēc dušas jau sāk šķist, ka tomēr dzīvošu. Savācu visas... lasīt vairāk
Bukarestē mani sagaida kas neparasts
Stāsti 8 septembris, 2016 2 komentāru
– “Vai tu vienmēr esi ietiepīga?”, viņš man jautā. – “Koa?”, nodomāju pie sevis un pajautāju, kas sarunu biedram liek tā domāt. Tā varot spriest pēc veida, kādā es komunicējot. – “Un fakts, ka noraidīji piedāvājumu aiziet pretī uz metro staciju un palīdzēt atnest bagāžu, to pierāda”, seko skaidrojums. – “Bet man ir tikai maza,... lasīt vairāk
Novākt nedrīkst saglabāt
Idejas, Projekti, Stāsti 8 augusts, 2016 Viens komentārs
Gribam to vai nē – Padomju Savienība ir daļa no mūsu atmiņām un vēstures. Gribam to vai nē – cilvēkus, jo īpaši tos, kas paši nav bijuši saskarē ar šo veidojumu, ļoti interesē, kā toreiz bija. Stāsti par stāvēšanu rindās, kaklautiem un propagandu parasti tiek uztverti ar ļoti lielu interesi, no pieredzes saku. Man šķiet,... lasīt vairāk
Par traumu dabu
Stāsti 28 jūlijs, 2016 2 komentāru
Kad man jautā, vai blandīties pa pasauli nav bail, jo īpaši vienai, parasti atbildu, ka labas un sliktas lietas mūs var piemeklēt neatkarīgi no atrašanās vietas. Piemērs nav tālu un sen jāmeklē. Pagājušā nedēļas nogale pagāja jestri. Mana draudzene jau nez kuro gadu savu dzimšanas dienu atzīmē laivā. Arī šogad nelielā, bet omulīgā kompānijā stūrējām... lasīt vairāk
Bieles un citi zvēri
Stāsti 20 jūlijs, 2016 Pagaidām nav komentāru
Sensenos laikos mēdzu pavadīt garas stundas, sēžot blakus maketētājiem un krītot uz nerviem ar saviem viedajiem norādījumiem. Elmārs bija viens no viņiem. Nu jau kur tie gadi, kopš nebijām tikušies, tāpēc ņēmu par pilnu viņa uzaicinājumu ciemos, ja gadīšos kaut kur netālu. Ļaudonas pusē gadījās būt pirmdienas vakarā, kad ceļā uz saviem Dzelzavas laukiem, nolēmu... lasīt vairāk
Sēnes, somi un atvadas
Stāsti 18 jūlijs, 2016 2 komentāru
Lai kompensētu vakardienas aizgulēšanos, šorīt pieceļos pirms saimniekiem, izlavos no mājas un dodos lasīt avenes. Pie ceturtā litra izdzirdu saucienu brokastīs. Pie kafijas Aija vaicā, kā vēlos pavadīt savas pēdējās stundas pie viņiem – atpūsties vai vēl ko padarīt. Saku, kā ir – dikti gribas iebāzt degunu apkaimes mežā. Aija man piešķir tarbu potenciālajām sēnēm,... lasīt vairāk
Mednieku būšana
Stāsti 18 jūlijs, 2016 Pagaidām nav komentāru
Kad princese no rīta atver acis, apkārt ir aizdomīgs klusums un pārņem sajūta, ka ir diezgan vēls. Kad tieku līdz virtuvei un ieskatos pulkstenī, konstatēju, ka patiešām ir vēls un drusku pabaros, kāpēc mani neviens nav cēlis augšā, kā vakar runājām. Aija jau ir rīta darbus apdarījusi – mums atlicis vien pabrokastot un salasīt avenes... lasīt vairāk