Tas ir diezgan traki. Katrā ciematiņā, miestiņā, pilsētā ir kāda baznīca, cietoksnis vai pat pils. Doma, ka varēs no rīta apskatīt Sibiu un tad mierīgi aizbraukt līdz netālajai Sighisoarai, izgāzās ar lielu blīkšķi. Tā varētu īsumā raksturot dienu. Bet par visu pēc kārtas.
No rīta beidzot bija pienācis laiks Sibiu apskatei. Tāda doma bija jau abas iepriekšējās dienas, bet vakaros nogurums ņēma virsroku. Pilsēta svētdienas rītā ir miera un tūristu pilna. Apkārt skan pamatā vācu valoda, visa tūrisma industrija runā ar mani vāciski – šī valsts ir atstājusi nopietnas pēdas apkaimes vēsturē. Lēnītēm izstaigāju centru, pabāžu degunu lielākajās baznīcās – diezgan glītas. Tad sāku virzīties uz mašīnas pusi, bet drusku aizeju šķērsām, kas izrādās labi – iemaldos vietējā tirgū, kur viss ir tik nepiedienīgi lēts. Lai arī pārtikas krājumi man ir vēl no vakardienas, nevaru atturēties no kilograma gurķīšu, paprikas un plūmēm, kā arī mazliet smiltsērkšķiem.
Jau esmu uzņēmusi kursu ārā no pilsētas, kad saprotu, ka ceļš mani ir atvedis līdz vietējam Brīvdabas muzejam – nu kā tu laidīsi garām tādu iespēju. Griežu malā un dodos iekšā. Tā bija laba doma. Šeit lielākā blīvumā kā pie mums sastādītas dzīvojamās un saimniecības ēkas no Rumānijas ārēm. Visvairāk man patīk pieskaties senajam kokam, ko nopulējušas rokas un gadsimti. Kā pie svētdienas šeit notiek arī muzikāli pasākumi, brīdi paklausos, kā veci vīri izdzied visu, kas uz sirds sakrājies. Saprast var tikai tik daudz, ka sakrājies diezgan daudz.
Tad ceļš turpinās pa lielākiem un mazākiem miestiem, kuros jāaplūko jau pieminētās celtnes. Tā kā vakar man izdevās paskriet garām vienai grandiozai pilij, ko atklāju tikai vakarā, tad šodien ir cita taktika – redzot uz lielā ceļa brūno norādi, piestāju un ieguglēju, kas īsti gaidāms otrā galā. Tad, atkarībā no attāluma un objekta iespaidīguma, izvēlos – mest līkumu vai tomēr nē.
Viens no objektiem, kuru novērtēju kā apskates vērtu, ir Biertan cietoksnis. Tas izrādās tiešām varens, tomēr jau ciet. Slinkuma un laika trūkuma rezultātā apskatu to no visām pusēm, apbraucot riņķī ar auto. Kad esmu atpakaļ uz asfalta, saprotu, ka esmu mistiskā kārtā nonākusi uz cita ceļa, nevis tā, pa kuru atbraucu. Waze apgalvo, ka arī šis der, tāpēc turpinu vien braukt uz priekšu. Pa ceļam iznāk šķērsot vēl pāris miestiņus, kuros ir citas ievērības cienīgas būves, kas, visticamāk, nav iekļautas tūrisma ceļvežos, jo vietējie manu auto nopēta ar neslēptu interesi, izskatās, ka šeit parasti kursē tikai pazīstami zirgi.
Līdz ar saulrietu esmu atpakaļ uz šosejas un līdz galamērķim Sighisoarai palicis pavisam nedaudz. Sasniedzu pilsētu vēl pa gaismu, par ko esmu gaužām priecīga un sāku meklēt palikšanas iespējas. Norezervēju bookingā kādu pansiju ar labām atsauksmēm un zemu cenu, ielieku Waze adresi un domāju, ka pēc dažām minūtēm būšu klāt. Šoreiz Waze ved galīgi neloģiski un tad, nekurienes vidū, paziņo, ka esmu sasniegusi savu galamērķi. Mēģinu vēlreiz. Šoreiz viņš mani uzdzen augšā pa šauru un stāvu bruģi un brīdī, kad esmu piebraukusi pie kāda sena torņa ar slēgtu ceļu, atkal paziņo, ka mērķis sasniegts. Tad mēģinu braukt ar cita navigatora palīdzību – tas mani aizved uz pavisam citu pusi un arī jūtas savu darbu padarījis. Saprotu, ka palikšanas vieta ir kaut kur pa vidu, bet gudrāka netieku – šeit ir vecpilsēta, daudz satiksmes ierobežojumu un vienvirziena ielu. Ar kājām būtu štrunts atrast, ar auto ir citādāk. Vēlreiz mēģinu sadarboties ar Waze, bet tas mani atkal aizved nu jau uz tumšu ielu.
Padodos un zvanu saimniekiem. Laimīgā kārtā viņu dēls runā angliski un, sapratis, kur atrodos, atskrien pretī. Iesēdies mašīnā, viņš mani navigē caur vairākām senu vārtu arkām, bruģētām ielām, līdz esam nonākuši pašā vecpilsētas sirdī, gandrīz centrālajā laukumā. Tur viņš parāda, kur novietot auto. Tiešām drīkst? Jā, jā, tā esot viņa tēva stāvvieta. Uh, prieks, jo principā šai naktsmītnei parkings nepienākas. Arī pati naktsmītne ir skaista bez gala, ar zaļumiem noaugušu lapeni, virtuvi un visu pārējo. Sešvietīgās kojas izskatās (un cerams arī ir) tīras un glītas. Tā nu steidzu pabeigt šo ierakstu, lai tiktu drusku paklīst pa naksnīgo pilsētu, kas ir gluži tepat, aiz namdurvīm.
L.
Ja sanak braukt garam atpakal cela, piemeram, taja zona iesaku Viscri ciematina nocietinato baznicu, ir gan mini senlietu un sadzives muzejins, gan var tikt torni, kur skaists skats.