Par traumu dabu

Kad man jautā, vai blandīties pa pasauli nav bail, jo īpaši vienai, parasti atbildu, ka labas un sliktas lietas mūs var piemeklēt neatkarīgi no atrašanās vietas. Piemērs nav tālu un sen jāmeklē.

Pagājušā nedēļas nogale pagāja jestri. Mana draudzene jau nez kuro gadu savu dzimšanas dienu atzīmē laivā. Arī šogad nelielā, bet omulīgā kompānijā stūrējām lejup pa Kurzemes daiļo upi Rīvu. Nekāds ekstrēms jau tas nebija, bet nu tomēr – spraukšanās zem un virs koku stumbriem, laivas stumšana un vilkšana pa akmeņainu gultni. Nebūtu nekāds brīnums, ja kāds būtu ko nodarījis sev šajā procesā. Bet neko – visi, gurniņus izšūpojuši un pleciņus izvicinājuši, finišēja sveiki un veseli.

Nākamā diena – tupus rāpus pa Cīravas mežiem, brikšņiem un grāvjiem, lai lādētu likteni, kad neskartā mežmalā sagaida 50 baravikas. Vecas. Bet nu kaut kas jau grozā tika – i sēnes, i meža avenes, kuras lasot, kaklu varēja lauzt bez problēmām. Bet tikām cauri ar nātru un dunduru uzmanību.

Vēl pēc pāris dienām Ķemeru purvs, Rendas meži un grāvji, Kuldīgas daiļums un visādas citādas aktīvas padarīšanas ar mammu izmetot lociņu pa Kurzemi. Viss kolosāli.

Un tad tu cilvēks atbrauc uz savām mājām, savu drošības salu un atpūtas ostu. Un tumsā, neko ļaunu nenojauzdams, dodies aiztaisīt logu. Tumsā, lai visi nakts mošķi uzreiz nemestos kompānijā. Viens sparīgs solis un…. izrādās, ka dīvāns atrodas 10 cm tuvāk nekā tavās izjūtās. Un solis ietriecas dīvāna kantē, iesākumā atskanot krakšķim un pēc tam manam brēcienam.

No rīta mazais pirkstiņš izskatās kā melleņu draudziņš, neganti sāp un visādi citādi signalizē, ka būs salūzis. To apstiprina arī rentgens un daktere, kura izsaka cerību, ka dīvānam gan viss kārtībā.

Protams, lauzts pirkstiņš nav nekāda lielā skāde, tomēr aktīvā apkārt vazāšanās uz kādu brīdi būs jāpiebremzē. Un, kā jau nojaušat, stāsta morāle skaidra – labas un nelabas lietas mūs var atrast visur, tāpēc nav ko lieki satraukties.

Noslēgumā tiem, kas šķirti no Facebook valstības, atgādināšu, ka ļoti gaidu jūsu zvanus sakarā ar piedalīšanos Mindaugu talkā, jo es šoreiz varēšu vien pie krūma sēdēt vai dot gudrus padomus (mana specialitāte). Vēl viens labs iemesls atbraukšanai ir ārstniecības augu gudrinieces Vijas Eniņas (cita starpā arī manas mammas) stāstījums pēc talkas, kurā varēsiet uzzināt vis-kaut-ko par pļavā vācamajiem labumiem. Tiekās jau parīt!

2 responses to “Par traumu dabu

  1. Patīkami lasīt “Cīravas mežos”. Manējie :) Sēnes mamma teicās, esot labi tur salasījusi. Jāsaka gan, tās bija gailenes.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s