Kopumā visu šodienu varētu raksturot – braucām, braucām un atbraucām. Nevarētu teikt, ka neredzējām neko. Pamatā redzējām miglu. Ceļmalas plāksnītes vēstīja, ka „šeit jābūt īpaši ainaviskam un fotogrāfijām labvēlīgam skatam”, bet arī šajās vietās redzējām vien īpaši ainavisku miglu. Vienīgais elpu aizraujošais moments bija aļņa kundze, kas lēni, platos gurnus šūpodama, pazuda ceļmalas pielijušajās eglēs.... lasīt vairāk