Kategorija: Ceļā

Punkts Ņujorkā
Stāsti 27 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Par to, vai braukt pa taisno no Monreālas uz Ņujorkas lidostu vai tomēr pavadīt vienu nakti Ņujorkā, nevarēju izdomāt līdz pēdējam brīdim. Beigās, saliekot visus argumentus kopā, nolēmu tomēr doties uz Ņujorku iepriekšējā dienā. Galvenais iemesls – es šoreiz nevaru riskēt ar atpakaļceļa biļeti uz Latviju. Ja nu gadās autobusa aizkavēšanās uz Kanādas – ASV... lasīt vairāk
Attā, Monreāla!
Stāsti 27 novembris, 2015 Viens komentārs
Nozīmīgākais notikums kopš atgriešanās Monreālā bija Gambo ballīte. Rafaēla draugiem tika pagatavots Luiziānas nacionālais ēdiens un demonstrēta īsfilma par mūsu 120 ceļā pavadītajām dienām. Nezinu vai gambo izdevās gluži autentisks, bet garšīgs gan un briesmīgi trenks arīdzan. “Luiziānā tu neesi pilns, kamēr nejūties nožēlojami”, atcerējāmies Konstances teikto un apēdām katrs pa divām porcijām. Arī lielākā... lasīt vairāk
Aļaskas road-trip noslēgums
Stāsti 21 novembris, 2015 Viens komentārs
No rīta atkal ir plusi, varam turpināt ceļu bez bažām. Ontario province kopumā izskatās gandrīz kā Latvija, tikai šur tur izspraucas pa kādam klinšu bluķim. Piestājam Otavā, lai pēdējo reizi uzpildītu degvielu, tad atgriežamies uz melnā seguma. Šķērsojot Kvebekas provinci, uzspīd pat vakara saule, sveicot mūs atpakaļ Rafaēlam tuvajā un man tik svešajā franču mēles... lasīt vairāk
Purvs un šampanietis
Stāsti 21 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Kamēr top rīta kafija, izlavos ar fotoaparātu laukā. No rīta šī vieta izskatās pēc pasakas – rudenīgs mežs, purva ezeri, kuru klusākie līči jau ir ledus klāti, sarmas izgreznoti zemei tuvākie augi. Klusums un pīles slīd pa ūdens spoguli. Purvs ir viena no manām mīļākajām dabas vietām, tur vienmēr atrodams miers un vaivariņu smarža. No... lasīt vairāk
Menonīti un civilizācija
Stāsti 19 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Līdz Kīta meža namiņam ir dažu stundu brauciens un šoreiz ceļu mērojam pa galīgām nomalēm, Kīts mums grib parādīt Ontario provinces nostūrus, citādi būsim vien šosejas redzējuši. Viens no apkaimes kolorītiem ir menonīti, kas šeit dzīvo “biezā slānī”. Menonīti ir viena no anababtistu grupām (radniecīga amišiem), kuras izcelsme atrodama 16. gadsimtā, kad Menno Simons, kura... lasīt vairāk
Parāde
Stāsti 19 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Šodien Guelph notiek Santa Klausa skrējiens un parāde – diezgan tradicionāla padarīšana Kanādā. Džoanna un viņas draugs Blērs šos pasākumus atceras kopš bērnu dienām, arī tagad skatītāju pūlī ir pamatā bērni. Un daži ziņkārīgi tūristi. Parāde sākas ar pārtikas bankas centieniem vākt līdzekļus, tad pastnieki aicina nodot Santa Klausam adresētās vēstules, pēc tam var skatīt... lasīt vairāk
Džoanna un mājas koncerts
Stāsti 15 novembris, 2015 Viens komentārs
Diezgan bieži es rakstu galvā – sēžot mašīnā, pirms gulētiešanas vai kādā citā vietā un laikā, kad smadzenes nav nepieciešamas tiešā uzdevuma veikšanai. Pēc tam atliek vien vārdus uzlikt uz ekrāna. Pēdējās dienās, protams, esmu pierakstījusi pilnas smadzenes ar domām, pārdomām, jautājumiem un skumjām. Bet šoreiz paturēšu tās savā galvā, man šķiet, ka pasaulei pietiek... lasīt vairāk
Spoku pilsēta un Edvīns
Stāsti 13 novembris, 2015 5 komentāru
Kādreiz bija tāda būvkompānija “Kalnozols Celtniecība”. Tā nu gadījās, ka gadus trīs man tur iznāca pastrādāt mārketinga nodaļā, apkopjot sabiedrisko attiecību lauciņu. Kā jau jebkurš darbs, tas bija ar maizi un ar garoziņu, tomēr kopumā atceros šo laiku ar priecīgām domām. Celtniecības joma kā tāda man šķiet viena no interesantākajām, patīk piedalīties projektu attīstības gaitā... lasīt vairāk
Mamutu alas un satiksmes džungļi
Stāsti 12 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta nav ne miņas no vakardienas drēgnuma – saule tiek pie mums pa tiešo caur koku zariem bez lapām, tās, sagūlušas uz zemes, rudenīgi smaržo. Brokastīs ieradušās pāris kuslas lapsenes un joprojām aktīvās vāveres, kas vēl steidz ko saslēpt ziemas krājumiem. Ja reiz esam atkūlušies uz Mamutu alu nacionālo parku, jāielien arī kādā alā.... lasīt vairāk
Atvadas no kempinga dzīves
Stāsti 11 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Jūtamies Memfisu gana apskatījuši vakar, tāpēc šodien turpinām ceļu uz ziemeļiem. Vēl piestājam pie Elvisa Prestlija “Graceland”, bet, ieraugot biļešu cenas, saskatāmies. – “Tu esi Prestlija fane?”, prasa Rafaēls un es papurinu galvu. – “Tu?”, viņš arī papurina galvu. Bez tālāka dialoga griežam riņķī. Droši vien Nikam Keivam vai kādai citai mūsu acīs spilgti spīdošai... lasīt vairāk