Kategorija: Ceļā

Aļaskas road-trip noslēgums
No rīta atkal ir plusi, varam turpināt ceļu bez bažām. Ontario province kopumā izskatās gandrīz kā Latvija, tikai šur tur izspraucas pa kādam klinšu bluķim. Piestājam Otavā, lai pēdējo reizi uzpildītu degvielu, tad atgriežamies uz melnā seguma. Šķērsojot Kvebekas provinci, uzspīd pat vakara saule, sveicot mūs atpakaļ Rafaēlam tuvajā un man tik svešajā franču mēles... lasīt vairāk
Purvs un šampanietis
Kamēr top rīta kafija, izlavos ar fotoaparātu laukā. No rīta šī vieta izskatās pēc pasakas – rudenīgs mežs, purva ezeri, kuru klusākie līči jau ir ledus klāti, sarmas izgreznoti zemei tuvākie augi. Klusums un pīles slīd pa ūdens spoguli. Purvs ir viena no manām mīļākajām dabas vietām, tur vienmēr atrodams miers un vaivariņu smarža. No... lasīt vairāk
Menonīti un civilizācija
Līdz Kīta meža namiņam ir dažu stundu brauciens un šoreiz ceļu mērojam pa galīgām nomalēm, Kīts mums grib parādīt Ontario provinces nostūrus, citādi būsim vien šosejas redzējuši. Viens no apkaimes kolorītiem ir menonīti, kas šeit dzīvo “biezā slānī”. Menonīti ir viena no anababtistu grupām (radniecīga amišiem), kuras izcelsme atrodama 16. gadsimtā, kad Menno Simons, kura... lasīt vairāk
Parāde
Šodien Guelph notiek Santa Klausa skrējiens un parāde – diezgan tradicionāla padarīšana Kanādā. Džoanna un viņas draugs Blērs šos pasākumus atceras kopš bērnu dienām, arī tagad skatītāju pūlī ir pamatā bērni. Un daži ziņkārīgi tūristi. Parāde sākas ar pārtikas bankas centieniem vākt līdzekļus, tad pastnieki aicina nodot Santa Klausam adresētās vēstules, pēc tam var skatīt... lasīt vairāk
Džoanna un mājas koncerts
Diezgan bieži es rakstu galvā – sēžot mašīnā, pirms gulētiešanas vai kādā citā vietā un laikā, kad smadzenes nav nepieciešamas tiešā uzdevuma veikšanai. Pēc tam atliek vien vārdus uzlikt uz ekrāna. Pēdējās dienās, protams, esmu pierakstījusi pilnas smadzenes ar domām, pārdomām, jautājumiem un skumjām. Bet šoreiz paturēšu tās savā galvā, man šķiet, ka pasaulei pietiek... lasīt vairāk
Spoku pilsēta un Edvīns
Kādreiz bija tāda būvkompānija “Kalnozols Celtniecība”. Tā nu gadījās, ka gadus trīs man tur iznāca pastrādāt mārketinga nodaļā, apkopjot sabiedrisko attiecību lauciņu. Kā jau jebkurš darbs, tas bija ar maizi un ar garoziņu, tomēr kopumā atceros šo laiku ar priecīgām domām. Celtniecības joma kā tāda man šķiet viena no interesantākajām, patīk piedalīties projektu attīstības gaitā... lasīt vairāk
Mamutu alas un satiksmes džungļi
No rīta nav ne miņas no vakardienas drēgnuma – saule tiek pie mums pa tiešo caur koku zariem bez lapām, tās, sagūlušas uz zemes, rudenīgi smaržo. Brokastīs ieradušās pāris kuslas lapsenes un joprojām aktīvās vāveres, kas vēl steidz ko saslēpt ziemas krājumiem. Ja reiz esam atkūlušies uz Mamutu alu nacionālo parku, jāielien arī kādā alā.... lasīt vairāk
Atvadas no kempinga dzīves
Jūtamies Memfisu gana apskatījuši vakar, tāpēc šodien turpinām ceļu uz ziemeļiem. Vēl piestājam pie Elvisa Prestlija “Graceland”, bet, ieraugot biļešu cenas, saskatāmies. – “Tu esi Prestlija fane?”, prasa Rafaēls un es papurinu galvu. – “Tu?”, viņš arī papurina galvu. Bez tālāka dialoga griežam riņķī. Droši vien Nikam Keivam vai kādai citai mūsu acīs spilgti spīdošai... lasīt vairāk
Vakars Memfisā
Lai tiktu ārā no Ņūorleānas Memfisas virzienā, atkal jābrauc vairāki desmiti kilometri pa tiltiem, kuriem visi gali ūdenī. Mēs nebeidzam brīnīties gan par enerģiju, ka ieguldīta celtniecības procesā, gan par to, kā šīs konstrukcijas vēl nav padevušās ūdens zobam. No šodienas diezgan ārā riksī brauksim atpakaļ uz ziemeļiem, lai padsmitajos datumos būtu Monreālā, bet divdesmitajos... lasīt vairāk
Pa Misisipi kuģīts peld
Svētdienas rīts atnāk lēns un saguris. Ieturam vēlas hosteļa brokastis, pamocām internetu, tad atkal dodamies uz Ņūoreānas centru. Šoreiz ar kājām, šodien ir sajūta, ka vajag izvēdināt galvu un izstaigāties. Ārpus centra viss ir tukšs un kluss, kā jau pie svētdienas, bet vēsturiskās ieliņas atkal ir tūristu pilnas. Laiks ir apmācies un vējains, bet vismaz... lasīt vairāk