Kategorija: Ceļā

Lietus diena
Stāsti 1 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta aiz loga plosās negaiss – dzirdami pērkona dārdi, plaiksnī zibens un no debesīm gāžas ūdens šaltis. “O, tas jau nav ceļš, tā ir upe”, Rafaēls konstatē, paskatoties pa logu. Šerila pastāsta, ka ap pieciem no rīta saņēmuši brīdinājuma īsiņas telefonā par tornado draudiem, bet izlasījuši tās ap deviņiem, kad viss jau bijis garām.... lasīt vairāk
Ostina no velo perspektīvas
Stāsti 30 oktobris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Pilnīgi nezinu, vai būtu šis jaastāsta blogā, bet nu fakts paliek fakts – mašīna atkal ir servisā. Šoreiz gan tas vairāk ir uz aizdomu, nevis pārliecības pamata – Rafaēls kopš nesenajiem notikumiem kļuvis ārkātīgi jūtīgs pret mašīnas skaņām. Viņš vairākas reizes pārjautāja, vai man arī šķiet dīvaina mašīnas uzvedība – Rafaēlaprāt tā ik pa laikam... lasīt vairāk
Kaučsērfings Ostinā
Stāsti 30 oktobris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Prātojam, ko tādu labu lai aizved kā ciemakukuli mūsu kaučsērfinga namamātei. Ieraugām ceļmalā milzīgu ķirbju parādi un lieta atrisināta – aizvedīsim viņai oranžo skaistuli. Lai grebj Halovīna briesmekli vai liek zupas katlā, tā vairs nav mūsu darīšana. Divos dienā, pēc nelielas maldīšanās Teksasas galvaspilsētas Ostinas apkaimē, spiežam zvana pogu pie glītas privātmājas ar nelielu dārzu... lasīt vairāk
Prezidenta rančo
Stāsti 30 oktobris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Rītdien mums ir sarunāta kaučsērfinga mājvieta Ostinā, bet šodien īsti nezinām, kur nonāksim. Esmu drošības pēc piefiksējusi pāris hosteļu adreses Ostinā, tomēr būtu jauki vienu nakti pabūt dabā, pirms metamies pilsētas dzīvē. Kā iespējamās palikšanas vietas parasti izraugāmies nacionālos vai štata parkus, cerot, ka tur būs kempings. Tieši šādu nolūku vadīti griežam iekšā Lindona Džonsona... lasīt vairāk
Plakanā Teksasa
Stāsti 29 oktobris, 2015 Viens komentārs
Bijām iecerējuši šodien mazliet pakāpelēt pa apkaimes pastaigu takām, bet, teiksim tā, tehnisku iemeslu dēļ šie plāni bija jāatliek, diētas maiņa ne vienmēr izrādās laba doma. Tad nu sēžamies karietē un atgriežamies ceļa skavās. Rafaēls stūrē, es cenšos tikt galā ar iekrātajiem ierakstiem. Citreiz negribas braucot rakstīt, lai nepalaistu garām kaut ko ievērības cienīgu aiz... lasīt vairāk
Milzu ala un sudraba stirnas
Stāsti 27 oktobris, 2015 Viens komentārs
Pabrokastojuši dodamies iekarot Carlsbad alu nacionālo parku vēlreiz. Gaismā ceļš izskatās pavisam mīlīgs un arī vairs nešķiet tik garš kā vakar. Drīz esam pie apmeklētāju centra un nopriecājamies, ka arī šejienes ieejas maksa ir iekļauta nacionālo parku gada abonomentā. Tā ir viena lieliska investīcija – samaksā 80 USD un brauc iekšā visos ASV nacionālajos parkos,... lasīt vairāk
Raķetes, kāpas un NLO
Stāsti 27 oktobris, 2015 Viens komentārs
Mūsu pirmais pieturas punkts šodien ir “White Sands Missile Range”, vietas, kas iesākumā veidota kā V-2 raķetes testēšanas vieta tuksnesī, bet tagad ir viena no attīstītākajām armijas bāzēm, kas nodarbojas ar dažādu jaunu civilo un militāro produktu testēšanu. Pēc Otrā pasaule kara Vācijā konfiscētā raķetes V-2 programma tiek uzskatīta par ASV kosmosa aktivitātes aizsākumu. Pati... lasīt vairāk
Pēdējais mēnesis
Stāsti 27 oktobris, 2015 6 komentāru
Tad nu tā. Šodien ir 26. oktobris un varu oficiāli paziņot, ka līdz šī ceļojuma beigām palicis ikurāti viens mēnesis. Atpakaļceļa biļetes (uz slotas) ir nopirktas un 26. novembra vakarā nosēžos Rīgas lidostā. Būšu bijusi prom vienā laidienā ilgāk nekā gadu, kas arī bija jāpierāda, jo iepriekš ceļoju ik pēc pāris mēnešiem iegriežoties mājās. Tagad... lasīt vairāk
Kaktusu mežā
Stāsti 26 oktobris, 2015 Viens komentārs
Par Saguaro nacionālā parka tuvošanos liecina kaktusi, kas no maziem krūmeļiem lēnām pārtop milzīgos kokos. Nacionālais parks nosaukts pašu kaktusu – saguaro vārdā. Šie kaktusi var sasniegt 18 metru garumu, bet sānu dzinumus sāk radīt vien 70 gadu vecumā. Pirms apciemot lielos augus, noskatāmies informācijas centrā filmu par šo parku, tajā indiāņi stāsta par saguaro... lasīt vairāk
Kanjons miglā
Stāsti 25 oktobris, 2015 Viens komentārs
Rīts atnāk slapjš bez gala – lietus bungā pa telts jumtu un galīgi negribas līst laukā no siltajiem guļammaisiem. Bet jālien ir, Lielais kanjons gaida. Aši knaši pabrokastojam, sakravājamies un dodamies uz kanjona malu. Man vēl svaigā atmiņā iepriekšējā tikšanās, kas pirmo reizi skatīju milzi no ziemeļu puses. Toreiz bija auksts, skaidrs rīts un saullēkta... lasīt vairāk