Kategorija: Ceļā

Mūzikas pilsēta Ņūorleāna
Ar skumjām atvados no abiem mazajiem monstriem un Konstances – uz šīs pasaules par dažiem draudziņiem vairāk. Kolīdz tiekam ārā no Batonrūžas, sāk līt. Viegla līņāšana lēnām pārvēršas par pamatīgu gāzienu, šķiet, Ņūorleāna mūs sagaidīs pavisam slapja. Atkal abās ceļa malās paveras ūdens klaji ar zaļumiem – brīžiem aiz džungļiem ūdeni knapi var redzēt, brīžiem... lasīt vairāk
Mazie monstri
“Labāk prasīt piedošanu, nekā atļauju”, Konstance paziņo šeit ierasto teicienu un pārrodas mājās ar vēl vienu kucēnu – viņa nolēmusi dot pagaidu mājas arī Milas melnajam brālim, līdz abi atradīs saimniekus. Kucēniem kopā būs jautrāk un viņi labāk iemācīsies suņu sociālās prasmes. Tomēr Konstances bažas ir veltas – arī mājas īres biedri, Sjeraa un Maikls,... lasīt vairāk
Luiziānas galvaspilsēta
Ja man kāds būtu jautājis, kas ir Luiziānas štata galvaspilsēta, es diezgan nešauboties teiktu, ka tuvu un tālu zināmā Ņūorleāna. Nē. Tā ir Batonrūža, kurā mēs atrodamies šobrīd. Rafaēls noteikti gribēja uz šejieni atbraukt, bet, kad ieradāmies, mums izvērtās neliels dialogs. – “Nure, esam Baton Rouge! Atgādini, ko šeit bija jāredz?” – “Es nezinu”. –... lasīt vairāk
Suņu sabiedrība
No rīta dzīvības pilnajā mājā parādās jauns deguns – maza suņu meitene Mila. Viņa šeit dzīvos tik ilgi, kamēr atradīsies saimnieki. Konstance domā, ka tas nebūs pārāk ilgi, jo kucēni parasti tiek adoptēti ātrāk nekā pieaugušie suņi. Kaulu kambaris klunkurē pa pagalmu un cenšas iedraudzēties ar lielajiem dukšiem, viņi ir pieraduši pie sugas brāļiem un... lasīt vairāk
Gumbo
Šī nebija no mierpilnākajām naktīm – kaimiņi turpināja bļaustīties līdz sešiem rītā. Tomēr viss ir kārtībā, druksu pagulējuši esam un varam sākt dienu. Līdz Baton Rouge ir stundas brauciens, liels ceļa gabals ved pār garu tiltu, kuram abās pusēs spīd ūdens klaji – šejienes purvi, ko sauc par bayou, ir nopietna padarīšana. Vēl joprojām iznāk... lasīt vairāk
Purvi un prostitūta
Dienu sākam ar Galvestonas salas aplūkošanu – pilsētas vēsturiskais centrs ir diezgan glīts, tomēr no tā dveš pamestība, tāpat kā no pludmales. Šī izskatās pēc tipiskas kūrorta pilsētiņas, kura ārpus sezonas nīkuļo. Vienīgo dzīvību šeit atved kruīza kuģi, izkraudami uz vienu nakti krastā pasažieru kravu. Tad mūsu ceļš ved prāmja virzienā, kas pusstundas laikā par... lasīt vairāk
Garlaicīgs ieraksts
Pie brokastīm Šerila un Džims sniedz mums vēl pēdējos padomus par tālāko ceļu – kur braukt, ko redzēt. Pirms dažām dienām satiktie svešinieki kļuvuši par labiem draugiem, kā jau tas bieži notiek kaučsērfingā. Apkampjamies uz atvadām, pateicamies un uzaicinām pāri atbildes vizītē uz Latviju un Kanādu. Ļoti, ļoti ceru, ka viņi atbrauks. Tad nu atkal... lasīt vairāk
Mošķu vidū
Vispār jau bijām domājuši uzkavēties Ostinā vien pāris dienas, bet vakardienas plūdi un šīvakara Halovīna pasākums vedināja palikt šeit mazliet ilgāk. Šodien mēs dodamies uz Teksasas štata muzeju uzzināt ko vairāk par šejienes vēsturi. Lai arī pats muzejs nav no modernākajiem informācijas pasniegšanā formas ziņā, saturs ir interesants. Mani pārsteidz kādreizējais Meksikas izmērs, vairāki šodienas... lasīt vairāk
Lietus diena
No rīta aiz loga plosās negaiss – dzirdami pērkona dārdi, plaiksnī zibens un no debesīm gāžas ūdens šaltis. “O, tas jau nav ceļš, tā ir upe”, Rafaēls konstatē, paskatoties pa logu. Šerila pastāsta, ka ap pieciem no rīta saņēmuši brīdinājuma īsiņas telefonā par tornado draudiem, bet izlasījuši tās ap deviņiem, kad viss jau bijis garām.... lasīt vairāk
Ostina no velo perspektīvas
Pilnīgi nezinu, vai būtu šis jaastāsta blogā, bet nu fakts paliek fakts – mašīna atkal ir servisā. Šoreiz gan tas vairāk ir uz aizdomu, nevis pārliecības pamata – Rafaēls kopš nesenajiem notikumiem kļuvis ārkātīgi jūtīgs pret mašīnas skaņām. Viņš vairākas reizes pārjautāja, vai man arī šķiet dīvaina mašīnas uzvedība – Rafaēlaprāt tā ik pa laikam... lasīt vairāk