Pa Misisipi kuģīts peld

Svētdienas rīts atnāk lēns un saguris. Ieturam vēlas hosteļa brokastis, pamocām internetu, tad atkal dodamies uz Ņūoreānas centru. Šoreiz ar kājām, šodien ir sajūta, ka vajag izvēdināt galvu un izstaigāties. Ārpus centra viss ir tukšs un kluss, kā jau pie svētdienas, bet vēsturiskās ieliņas atkal ir tūristu pilnas. Laiks ir apmācies un vējains, bet vismaz nelīst. Mans fotoaparāts pēc vakardienas apiešanās ir drusku apvainojies un tikšķ kā laika bumba, par ko tiek sodīts ar baterijas izņemšanu.

Iesākumā apciemojam vareno Misisipi upi, kuras brūnajos ūdeņos laivas stumda turpu šurpu lielas kravas. Dungoju pie sevis “Pa Misisipi kuģīts peld” un domāju, kur latviešiem tādas dziesmas rodas, vai iemesls ir reāli iespaidi vai sapņošana par tālo, nezināmo.

Pēc tam kājas pašas aiznes līdz French market, kur var tikt gan pie lētiem suvenīriem, gan vietējās mākslas, kas ir gana gaumīga. Rafaēls pēc ilgas pauzes ļaujas savai cepuru vājībai un tiek pie jaunas galvasrotas. Es, savukārt, nevaru paiet garām šim biedram. Vakar nespēju Rafaēlam atbildēt, kas ir mana iepirkšanās vājība, domāju, ka faktiski man tādu nav. Bet šodien tomēr pierādījās, ka ir gan – pingvīni un auskari (no otrajiem izdevās atturēties).

Mums ir iedoti dažnedažādi padomi par Ņūorleānas apskati, bet mēs ļaujamies jaušībām un vienkārši klīstam riņķī. Šodien ielas pat ir pilnākas nekā vakar, kad lietus daudzus atturēja no pastaigas. Šīs pilsētas arhitektūra ir omulīga, katrs nams ir kā mākslas darbs, īpaši, ka sāk krēslot un iedegas māju acis. Izskatās, ka Ņūorleāna ir tāda kā mazā Lasvegasa, te katra diena ir sestdiena. Arī šodien tauta svin tā, it kā rīt būtu brīvdiena. Vienā brīdī mums sāk sāpēt kājas, kas nejūtas labi no vakardienas slapjajos apavos, mēs nopērkam vakariņām vietējo sviestmaizi Po’boy un braucam uz hosteli.

“Nu ko, Rafaēl, rīt mēs beidzot oficiāli sāksim braukt māju virzienā”, es saku. Atbildes vietā viņš nopūšas. Man gan gribas, gan negribas, lai šis ceļojums beigtos. Esmu pavadījusi ceļā ilgak nekā gadu, kas bija viens no maniem mērķiem, tagad var mierīgi braukt mājās. Un nekad nedomāju, ka es šito teikšu, bet… man gribas strādāt!

8. novembris, 110. Aļaskas road-trip diena, 371. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 0 km, kopumā 26816 km

Izdevumi (2 pers.)