Vakars Memfisā

Lai tiktu ārā no Ņūorleānas Memfisas virzienā, atkal jābrauc vairāki desmiti kilometri pa tiltiem, kuriem visi gali ūdenī. Mēs nebeidzam brīnīties gan par enerģiju, ka ieguldīta celtniecības procesā, gan par to, kā šīs konstrukcijas vēl nav padevušās ūdens zobam. No šodienas diezgan ārā riksī brauksim atpakaļ uz ziemeļiem, lai padsmitajos datumos būtu Monreālā, bet divdesmitajos Ņujorkā, no kuras ir mans mājup lidojums.

Lēnām apkaime kļūst sausāka, gaisa temperatūra nokrītas līdz +14 un kokiem sāk atkal parādīties dzeltenā galvas rota. Piestājam uz pusdienu sviestmaizi neliela miestiņa benzīntankā. Ar vietējiem dienvidu štatos ir sazināties diezgan grūti. Iedomājieties, ka kāds runā angliski ar karstu kartupeli mutē un vēl norauj visiem vārdiem galotnes – aptuveni tā izklausās šejieniešu izruna. Attiecīgi arī vietējie ne visai labi uztver manu latviešu akcentu un Rafaēla Kvebekas izrunu.

Tagad tumsa ierodas jau ap pieciem vakarā. Kad nonākam Memfisā, ir gandrīz septiņi un apkārt valda piķa melna nakts. Pēc garās dienas mašīnā alkstam izstaigāties, tāpēc, iekārtojušies motelī, uzmetam jakas un dodamies ielās. Mūsu draņķīgais motelis atrodas pilsētas nomalē, bet GPS saka, ka līdz centram ir nedaudz vairāk nekā 2 km, kas tur ko neaiziet. Pēc noietām divdesmit minūtēm sajūtamies drusku neomolīgi – mašīnas braukā šurpu turpu, bet uz ielas neesam satapuši nevienu gājēju. Rafaēls sadala naudu pēc Argentīnas paraduma, es uzlieku jostas somiņu ap vidu, ko parasti šajā pasaules daļā nēsāju līdzi somā. Centrā nonākam bez incidentiem – te ir gaisma un daži cilvēki arī. Atviegloti uzelpojam.

Lai arī nezinām, ko īsti Memfisā vajadzētu redzēt, drīz vien esam atraduši galveno tūristu ielu – līdzīgi kā Ņūorleānā, arī te visos krogos spēlē dzīvā mūzika, tikai notikumu mērogs ir krietni mazāks. Protams, arī fakts, ka šodien ir pirmdienas vakars, nepalīdz. Katrā ziņā šeit ir krietni jaukāk pavadīt vakaru nekā apskrubušajā moteļa istabiņā un to mēs arī darām. Kad pienāk mājās došanās brīdis, izņēmuma kārtā sēžamies taksī. Kad pastāstām šoferim, ka turpceļu esam mērojuši kājām, šis nogroza galvu un saka, ka citreiz tā nevajagot darīt – šis rajons esot izslavēti nelabs.

Vēl ir diezgan agrs, tāpēc, nonākuši motelī, ieslēdzam televizoru, kas šovakar rāda Skyfall Džeimsu Bondu. Kādā brīdī filmas trokšņus pātrauc sirēnas aiz loga. Paveram aizkarus un ieraugām tur divas policijas un divas ugunsdzēsēju mašīnas. “Es uzvilkšu ko vairāk un iziešu apskatīties, kas notiek”, Rafaēls saka. “Es kaut ko novilkšu un arī iešu paskatīties”, redzot ugunsdzēsējus, mēs parasti bārstām šāda rakstura jokus. Ārā gan nekādus dūmus vai citas nepatikšanas neredz. Pamanām, ka uz sarkanajām mašīnām ir ātrās palīdzības logo, bet otrajā stāvā kāds viesnīcas klients tiek pārmeklēts. “Laikam vecā labā pārdozēšana”, nosaka Rafaēls un, konstatējuši, ka mums pēdējā laikā veicas atrast īpaši aizraujošas vietas, atgriežamies numuriņā.

9. novembris, 111. Aļaskas road-trip diena, 372. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 620 km, kopumā 27436 km

Izdevumi (2 pers.)

„Tālais” transports 50 USD
Pilsētas transports 10 USD
Proviants 55 USD
Naktsmītnes 61 USD
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 176 USD
   
Road-trip kopējie tēriņi 6890 CAN + 4660 USD

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s