Blog

Nakts bija pasakaini silta, kā radīta teltij. Labi izgulējusies, pieceļos pirmā un aizlāčoju līdz mašīnai, lai atnestu visu brokastīm nepieciešamo – pa nakti kempingā ārpus mašīnas neko ēdamu vai ar ēdienu saskarē bijušus priekšmetus atstāt nedrīkst. Protams, tik dēļ lāčiem ar smalkajiem deguniem. Man ir izdevies aizmirst pašu galveno Rafaēla brokastu sastāvdaļu, nolāpīto zemesriekstu sviestu,... lasīt vairāk

Lai arī iepriekš dušā būts vakar vakarā, jāizmanto iespēja arī no rīta – šajā ceļojumā nekad nevar zināt, kad būs nākamā reize, kad atkal varēs nomazgāties siltā un tekošā ūdenī. Pēc brokastīm aizbraucam uz netālo Jesper pilsētu. Es ieriktējos vietējā informācijas centrā, lai saliktu internetā vienu rakstu porciju, Rafaēls tikmēr dodas pilsētas un apkaimes apskates... lasīt vairāk

Ir tik labi pamosties gultā. Šejienes hostelis ir pavisam neparasts – tie ir nelieli koka namiņi gulēšanai un ļoti mājīga, liela zāle ēst gatavošanai un sociālajai dzīvei. Šeit nav pieejams internets un nav ūdens sistēmas, attiecīgi nav dušu. Pirmajā brīdī, uzzinot šo informāciju, biju diezgan vīlusies – internets un duša ir tieši tas, pēc kā... lasīt vairāk

Kājas joprojām nav gatavas uz jauniem varoņdarbiem, tāpēc šodien ņemsim pretim to, ko piedāvā ceļš. Un tam ir, ko rādīt. Jau pats ceļš un ainas, kas skatāmas no tā, ir notikums. Kad šķiet, ka vairs nevar būt skaistāk, aiz līkuma parādās jauna, vēl satriecošāka aina. Ne velti tam tiek piedēvētas skaistākā Kanādas ceļa statuss. Pirmā... lasīt vairāk

Šodien mērojam ceļu atpakaļ uz Banff, lai ar otro piegājienu „iekarotu” Luīzes ezeru. Pirms tam piestājam ciematā, papildinām pārtikas krājumus un iegādājamies veselu bibliotēku – man kārojas vietējo augu atpazīšanas grāmata, Rafaēls izvēlas kādu dabā izdzīvošanas lasāmvielu, kā arī nospriežam, ka zvēru pēdu un sēņu ceļvedis mums nekaitēs. Sēņu grāmata jau mani ir pamatīgi samulsinājusi,... lasīt vairāk

Man nez kāpēc izdodas pamosties relatīvi agri un pavadīt rītu, ražīgi rakstot. Pēc stundas arī Rafaels ir augšāmcēlies, paēdam brokastis (izmēģinām vakar nopirkto, uz glāzes plīts darbināmo „tosteri”), novācam nometni un dodamies tālāk. Šodien ir doma uzmest aci Luīzes ezeram, vienam no šī parka (ja ne pašam galvenajam) apskates objektam. Līdz tam var tikt pa... lasīt vairāk

Ēdot brokastis, paostu šķiņķa šķēlītes, kuras mūsu ledusskapī dzīvo jau teju nedēļu. – „Klau, pasmaržo, man ir aizdomas, ka tās vairs nevajadzētu ēst,” es sniedzu iepakojumu Rafaēla virzienā. Viņš nepasmaržo vis. – „Ja tev šķiet, ka kaut kas ir jāmet ārā, tad tas bija jāizmet jau vakar”, viņš paziņo savā ierastajā brutalitātē. Mēs diezgan regulāri... lasīt vairāk

„Sasodīts, 11”, Rafaēls konstatē. Aukstumā miegs bijis tik labs, ka Rafaēls nolauzis miegā 12 stundas, es kādas 10. Aizejam līdz reģistrācijas būdai un apvaicājamies, vai maģiskā kārtā nav atbrīvojusies kāda vieta šonakt šajā kempingā, bet vīrs krata galvu – nē, viss ir rezervēts. Atvainojamies par aizgulēšanos (teorētiski jāpazūd no šejienes līdz 11), bet mums tiek... lasīt vairāk

Apzinīgi pieceļos pirms Rafaēla, paveicu rīta rituālus un uzcepu vēl vienu rakstu. Mēs šodien atkal dosimies nekurienes vidū, kas zina, kad nākamreiz tikšu pie rakstīšanas un interneta. Patiesībā nomācošākais ir elektrības trūkums. Ir brīži, kad iedvesma burtiski danco riņķī, bet datora baterija ir beigta un pagalam. Es ik pa laikam izdīcu labiem ļautiņiem uzlādēšanas iespēju,... lasīt vairāk

„Nu kad tu vēl šeit būsi?”, Rafaēls jautā, kad prātoju, vai apmeklēt Kalgari torni vai nē. Taisnība vien ir, droši vien viesojos Albertas provinces lielākajā pilsētā pirmo un pēdējo reizi. Nez kāpēc tieši Kalgari Olimpiskās spēles man vislabāk palikušas atmiņā – kā Jānis Ķipurs, Latvijai pēdējo reizi startējot PSRS sastāvā, izcīnīja zelta medaļu bobslejā. Rafaēls... lasīt vairāk