„Nē, nevis Džons, bet Jānis”, smiedamies mani pārlabo Šteina kungs, kuru beidzot man ir izdevies sadzīt rokā. Viņš atzīst, ka tieši tāpat kā es, priecātos aprunāties ar kādu latviski, un uzaicina ciemos uz kafiju. Kad ieradāmies Dawson pilsētā, informācijas centrā strādājošais vīrs Eldo, uzzinājis, ka esmu no Latvijas, sacīja, ka viņa draugs arīdzan esot latvietis... lasīt vairāk