Blog

Vai Drakula bija vampīrs?
Stāsti 17 septembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Rīts jau atkal ir maģiski pārvērtis apkārtni, un šī vairs galīgi neizskatās pēc draņķīgākās palikšanas vietas Brasovā. Terase ir liela un saulaina, skatam paveras apkārtējo māju kārniņu jumti, kas šajā valstī ir populārākais jumta seguma materiāls (novērojums, kas nav balstīts datos) un tieši acu priekšā rēgojas uzraksts “Brasov”, kas uzstellēts vienā no pilsētas kalnu nogāzēm.... lasīt vairāk
Iešu klosterī!
Stāsti 14 septembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Vismaz manā bērnībā un agrīnajā jaunībā šis teiciens tika lietots itin bieži. Ar un bez piebildes – “vīriešu”. Bet, ja nu tāda doma kādam joprojām ir aktuāla, Rumānijas ziemeļaustrumi ir kā radīta šai nodarbei. Uz kuru pusi paskaties – priekšā klosteris, tiek būvēti arī jauni. Ilustrācijai ceļu zīme. Tāpēc arī ar klosteru apmeklējumu esmu izvēlīga... lasīt vairāk
Drakulas gēni
Stāsti 12 septembris, 2016 Viens komentārs
Šorīt Sighisoara izskatās pavisam mīlīga un skaista, vakar bija drusku citādi. Biju domājusi, ka sastapšu vecpilsētas kņadu, bet tā vietā centrālajā laukumā sēdēja vien retais tūrists, bet pārējās ielas bija kā izslaucītas un tumšas arī. Atradu soliņu vidēji tumšā vietā ar skatu uz naksnīgo pilsētu lejup, notiesāju vakariņās pēdējās vistu kājas un devos atpakaļ uz... lasīt vairāk
Mājas, baznīcas, pilis, cietokšņi. Daudz un seni.
Stāsti 11 septembris, 2016 Viens komentārs
Tas ir diezgan traki. Katrā ciematiņā, miestiņā, pilsētā ir kāda baznīca, cietoksnis vai pat pils. Doma, ka varēs no rīta apskatīt Sibiu un tad mierīgi aizbraukt līdz netālajai Sighisoarai, izgāzās ar lielu blīkšķi. Tā varētu īsumā raksturot dienu. Bet par visu pēc kārtas. No rīta beidzot bija pienācis laiks Sibiu apskatei. Tāda doma bija jau... lasīt vairāk
Transalpina un sadzīve
Stāsti 10 septembris, 2016 2 komentāru
Domas par to, cikos vajadzētu celties, diezgan radikāli atšķiras iepriekšējā vakarā un attiecīgajā rītā. Biju pārliecināta, ka celšos līdz ar pārējiem, bet, pavadījusi viņus ar vienu atvērtu aci, nošņācu līdz kārtīgiem desmitiem, laikam jau ķermenim bija ko teikt par divām pusgulētām naktīm. Namatēvs Andrejs ir ar putniem – vārda tiešajā nozīmē. Koridorā būros mīt papagaiļi... lasīt vairāk
Kalniem pāri
Stāsti 9 septembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
“Jūs būsiet pirmais braucējs ar šo auto, mēs tikai vakar tai nomainījām numurus. Mašīna ir ļoti ekonomiska, mēs jums piešķīrām vienu klasi labāku mašīnu, nekā jūs bijāt rezervējusi”, ar turpmāko dienu ceļabiedreni, baltu Dacia markas auto, kuru nokristu par Dacīti, iepazīstina Sixt nomas darbinieks. Caur Kayak sistēmu man izdevās atrast auto īri Rumānijā ap 10... lasīt vairāk
Parasta diena Bukarestē
Stāsti 9 septembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Pa nakti uz stūra dīvāna otras plaknes tika pastellēts vēl kāds nabadziņš, nezinu, vai arī blakšu nobiedētais, vai vienkārši ekstra viesis, kuram nebija, kur gulēt. Dīvāna konfigurācijas dēļ manas kājas atradās viņa galvas rajonā, kas nav nekāds priecīgais apstāklis, bet kā nebūt nakts tapa nomocīta. Pēc dušas jau sāk šķist, ka tomēr dzīvošu. Savācu visas... lasīt vairāk
Bukarestē mani sagaida kas neparasts
Stāsti 8 septembris, 2016 2 komentāru
– “Vai tu vienmēr esi ietiepīga?”, viņš man jautā. – “Koa?”, nodomāju pie sevis un pajautāju, kas sarunu biedram liek tā domāt. Tā varot spriest pēc veida, kādā es komunicējot. – “Un fakts, ka noraidīji piedāvājumu aiziet pretī uz metro staciju un palīdzēt atnest bagāžu, to pierāda”, seko skaidrojums. – “Bet man ir tikai maza,... lasīt vairāk
Mazs brīnums spogulī
Dzīve, Jaušības 5 septembris, 2016 3 komentāru
Kā paskatos uz brīvdienās uzbūvēto plauktu, tā nopriecājos – tik ļoti tas iznācis tāds, kādu vēlējos. Patiesībā bija vajadzīga tikai viena diena, lai no dēļu kaudzes tiktu izveidota šī “mēbele”. Ja būtu pieejami jau ēvelēti dēļi, tad vispār būtu bijis “kūkas gabaliņš”. Kad biju pabeigusi darbus, kā pirmo iemītnieku uzstellēju uz galda datoru, lai novērtētu,... lasīt vairāk
Mīlēt Raini un ienīst ampērus
Dzīve 1 septembris, 2016 Viens komentārs
Raini mīlēt mani nevajadzēja piespiest. Viss, kas bija saistīts ar valodu un literatūru, īpaši jau otro, nāca it kā pats no sevis. Galu galā – bērnība tika pavadīta lasot. Daudz. Man pat šķiet, ka tas bija drusku grēcīgi – noslēpties bēniņos vai kokā, un izlikties nedzirdam, kad mamma vai kāds cits sauc palīgā. Vai arī... lasīt vairāk