Blog

Diena mākslā
Stāsti 9 marts, 2017 Viens komentārs
“Aizej un atver durvis”, Džulešs sauc no virtuves. Samiegojusies aizeju no savas istabas līdz ārdurvīm un atveru tās. Māja piepildās ar sauli un rīta skaņām. Gar māju ved viens no daudzajiem Keralas iekšzemes kanāliem. Garām lēnā garā slīd peldošās salas, klusumā aizairējas kāds vīrs laivā. It kā jau dzīve tāpat nebūtu pietiekami skaista, man blakus... lasīt vairāk
Musonu lietus un pašu lasīti kokosrieksti
Stāsti 7 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Par spīti klusajai un mierīgajai vietai, nakts izvēršas visai trauksmaina. Vienā brīdī pamostos no kārtīga blīkšķa pa durvīm – vējš iepūtis tajās palmas zaru. Lietus ar vēju ārdās visu nakti, kokosrieksti birst zemē kā āboli, bet pret rītu pavisam netālu zemē ietriecas zibens, nobiedēdams mani ne pa jokam. Musonu lietus šajā sezonā nav ierasta parādība.... lasīt vairāk
Iepazīsti Indiju ar latviešiem!
Stāsti 7 marts, 2017 Viens komentārs
Kalnu viesnīcā pamodos no dauzīšanas pa durvīm. Tādas sirsnīgas. Paskatījos pulkstenī – septiņi no rīta. Vienīgā loģiskā doma, kas ienāca prātā – droši vien notiek evakuācija. Kad samiegojusies atvēru durvis, ieraudzīju tur stāvam vīru, kurš bija pats laipnības kalngals: “Tea or coffee?”. Tāpēc, kad arī šorīt izdzirdu klauvējienus pie durvīm, nodomāju, ka kāds būs kafiju... lasīt vairāk
4 dienas īsumā: migla, sēnes, papardes
Stāsti 6 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Ak, esmu aizķērusies ierakstos, bet, lai nonāktu atpakaļ tagadnē, atļaušos uz pēdējo dienu notikumiem atskatīties galopa solī. Atvadoties no Madurai, apmeklēju Gandi muzeju un netālo ziedu tirgu, kurā tiku pie smaržīgas matu rotas, ko nēsā vairums sieviešu šajā reģionā. Tad sēdos autobusā uz Kodaikanal – nelielu pilsētiņu kalnos, no kuras var doties pārgājienos. To arī... lasīt vairāk
Āfrika Indijā
Stāsti 2 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Norunātajā laikā Kesavans gaida pie tempļa. Nebiju īsti droša, ka šāda, vēlā vakarā uz ašu roku sarunāta tikšanās būs spēkā, bet tur viņš stāv kā dzīvs. Uzzinājis, ka neesmu ēdusi brokastis, Kesavans aizved mani uz vienu no daudzajiem šejienes restorāniem, lai varu tikt pie gī dosas. Pēc tam vietējā kafijas veikaliņā iemalkojam kafiju – un... lasīt vairāk
Slapjā svētība
Stāsti 1 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Esmu spontāni rezervējusi ekskursiju uz Rameshwaram, Indijas malu, kas ir vistuvāk Šrilankai – līdz tuvējai kaimiņvalsts salai ir vien nieka 50 kilometri. Šī vieta, kurā atrodas iespaidīgs templis, līdztekus Varanasi, tiek uzskatīta par īpaši svētu. Biju pārliecināta, ka busā būšu kopā ar citiem ārzemniekiem, bet, kad iekāpju salonā, samulstu – atkal esmu vienīgā importa meitene,... lasīt vairāk
Ceļā uz Madurai
Stāsti 1 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Sakrāmēju somu, apēdu brokastīs visus pārtikas krājumus un esmu gatava doties prom no Aurovilas. Vispār jau neesmu, bet jādodas ir, ja vien gribu vēl kaut ko no Indijas redzēt. Esmu sarunājusi, ka Tobiass mani aizvizinās līdz lielajam ceļam, no kurienes tālāk jau noķeršu autobusu. Varētu jau iet arī kājām, bet, ja reiz šāda brīnišķīga iespēja... lasīt vairāk
Zilonis nav mājās
Stāsti 27 februāris, 2017 2 komentāru
Šī būs mana pēdējā diena Aurovilā. Es melotu, ja teiktu, ka gribas prom. Negribas it nemaz. Teju viss, kas notiek Aurovilā, mani aizrauj un interesē. Te var apmeklēt jogas nodarbības un meditācijas, strādāt dārzā vai fermā, mācīties dejot, gleznot, dziedāt, apstrādāt koku vai mālu, pieteikties uz dažādām individuālām apmācībām. Var apmeklēt nodarbības vienu reizi un... lasīt vairāk
Tulznas un šamanis
Stāsti 26 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Priecīgi minos pa ceļu uz centru, kad mani aptur ceļu policists. Sāku jau galvā pārcilāt, ko es varētu būt pārkāpusi, kad viņš pienāk pie manis un pārceļ priekšējā groziņā esošās mugursomas lences pāri stūres rāmim. Policists paskaidro, ka piesardzība jāievēro un, ka katru dienu atgadoties ķeza, ka šādi vizinātas somas tiekot paķertas un nozagtas. Apsolos... lasīt vairāk
Pelde skaņā
Stāsti 24 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Brokastis atkal ieturu kopā ar amerikāņu Feju un mums pievienojas šveicietis Kriss. Labā sabiedrībā sarunas raisās un laiks pazūd. Kad attopos, ir jau bez divdesmit minūtēm deviņi, bet man deviņos jābūt pie Matrimandir – esmu rezervējusi meditāciju ziedlapiņā. Lecu uz riteņa un aši minos turp. Galā nonāku ar desmit minūšu nokavēšanos, vismaz tā man šķiet.... lasīt vairāk