Blog

Jogas kalendārs septembrim
Dzīve 1 septembris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Tā, tā, tā. Iesākumā sveicieni visiem, septembri iesākot! Par jogu – var just, ka vasaras trakums sāk pāriet, un pēdējās dienās atkal jūtu jūsu pieaugošo interesi par šo tēmu. Šobrīd man ir skaidrs, ka septembri un oktobri pavadīšu Latvijā, attiecīgi – jogosim kopā! Septembrī esmu nolēmusi pamatā koncentrēties uz Kundalini jogas nodarbībām Rīgā, Austras mājā,... lasīt vairāk
Rudenim ļauties
Dzīve 29 augusts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Viņi ir prom. Mani ciemiņi, kas vasarā piepilda māju kā bišu stopu, rudeņos pazūd kopā ar gājputniem. Šorīt aizlaidās Ivonna un Toms. Apkampšanās skumjas un silts drīzas atkalredzēšanās prieks. Bet viss sākās tā. Nolikuši somas istabā, vāciešu pāris, kā jau viesi to mēdz darīt, atnāca uz virtuvi padzert tēju. Mūsu pirmais dialogs bija šāds. –... lasīt vairāk
Polijas punkts
Stāsti 26 augusts, 2017 Viens komentārs
Kā jau jūs nojaušat, neesmu iesprūdusi Polijas kalnu pakājē. Drīz būs nedēļa, kopš esam atpakaļ Latvijā, bet šejienes darbi metās virsū ar tādu vilkmi, ka Polijas brauciena punktam nācās drusku pagaidīt. Tātad. Krakovā mums gāja… raibi. Bet ne sliktā nozīmē. Raibi tādā ziņā, ka redzējām un pieredzējām ārkārtīgi dažādus notikumus, vietas, noskaņas. Saulrieta pilnu vecpilsētu... lasīt vairāk
Tūristi, lietus un zirgi jeb kā mēs jūras acī lūkojāmies
Stāsti 18 augusts, 2017 Viens komentārs
“Pretiedeguma krēmu ārā, saulesbrilles ārā, pretlietus jakas līdzi,” skaļi komentēju savas darbības ap mugursomu. Ārā ir tāda migla, ka neredz pretējās ielejas kalnus. Man ir aizdomas, ka šodien neko vairāk par dūmakā izplūdušām koku kontūrām (kas gan arī ir skaisti) neredzēsim, bet Eduards domā, ka drīz būs saule. Nobubinu kaut ko par neadekvātu optimismu un... lasīt vairāk
Rindā uz paradīzi
Stāsti 17 augusts, 2017 2 komentāru
Šajā braucienā attīstījies ieradums rakstīt no rītiem. Tad nu arī šorīt, neraugoties uz to, ka saule kāp pa logu iekšā, sēžu un klabinu taustiņus. Paralēli iegraužam brokastis, izdzeram kafijas, tad vēl sataisām maizītes ceļam un esam gatavi dienai. Šodien brauksim ar vagoniņu uz Kasprowy Wierch, tad staigāsim pa kalnu galotnēm. Esmu jau šajā vietā bijusi... lasīt vairāk
Divas ielejas
Stāsti 16 augusts, 2017 2 komentāru
Gribējās piecelties agri, sanāca – kā parasti. Jāuztapina ieraksts, jāsadzejo brokastis, jāpadzer kafija, tad vēl viena kafija… Rezultātā pie takas sākuma punkta esam ap 11. Šodien esam iecerējuši iet relatīvi vieglu (lasi – līdzenu) maršrutu. Atstājam mašīnu Kiry (par stāvvietu jāmaksā 10 zloti, bet var auto atstāt arī netālos krūmos bez maksas) un dodamies uz... lasīt vairāk
Zakopanes burziņš
Stāsti 15 augusts, 2017 3 komentāru
No rīta nodzīvojamies glaunajā viesnīcā līdz ārā mešanas brīdim – paēdam brokastis, drusku pastrādājam, drusku palaiskojamies. Norezervējam arī biļetes uz vietējo mūzikas festivālu, kur ieradušies daži labi “stāri”, kas man nevis patīk, bet patīk, patīk. Tad sākam ceļu Zakopanes virzienā. Krakovā gan paliek vēl virkne apskates vērtu objektu, bet ceram tajos pazavērties atceļā, ja sanāks... lasīt vairāk
Džezs un kebabi Krakovā
Stāsti 14 augusts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Pjotrs ar Anju kā kārtīgi katoļi aizsteidzas uz baznīcu, bet mēs paliekam brokastot kaķu sabiedrībā. Nu jau arī pārējie ķepaiņi ar mums apraduši un varam šos apskatīt tuvāk. Starp citu, Kičijas vārds radies no veida, kā poļi sauc kaķus – mūsu “kiss, kiss” šeit skan kā “kičī, kičī”. Izstrebjam katrs pa melnai kafijai, apēdam olmaizes... lasīt vairāk
Caur vētru uz Poliju
Stāsti 13 augusts, 2017 Viens komentārs
Piecos pēcpusdienā mēs beidzot dodamies ceļā. Mēs esam es un mans ceļabiedrs Eduards. Mēs braucam pavisam nelielā ceļojumā, tādā šovasar populārā latviešu izbraucienā uz tuvējiem kalniem – Polijas Tatriem. Ir mazliet jocīgi startēt šādā formātā, ko normāli ļaudis sauc par atvaļinājumu, vēl ar mašīnu un vēl divatā. No otras puses – kāpēc ne. Mašīnas termometrs... lasīt vairāk
Pirkstu galos
Dzīve 10 augusts, 2017 Viens komentārs
Es jūtu ar pirkstu galiem. Datora taustiņi pārtulko domas un jūtas, sakārto tās vārdos, teikumos, rindkopās, lappusēs. Brīžos, kad jārunā, vārdi mēdz apjukt, iestrēgt, iespītēties un negribēt nākt pasaulē. Kāds pasteidzas pa priekšu, sasteigts un nesaprasts. Pārprasts. Kāds tā arī paliek nepateikts. Nav pateiktam vārdam “backspace”, nav izteiktam pārmetumam “delete”. Vārdi un teikumi plivinās gaisā,... lasīt vairāk