Turkish Airlines pamatoti var uzskatīt par vienu no labākajām aviolīnijām Eiropā. Salons un sēdekļi ļoti ērti un neatceros, kad pēdējo reizi divu ar pus stundu lidojumu laikā būtu tikusi pie barošanas – pie tam pasniegtais ēdiens ļoti gards un samērā daudzveidīgs. Paceļoties gaisā, lidmašīna izmet slaiku loku virs Rīgas un, tā kā laiks ir saulains,... lasīt vairāk
Blog
Nu jau sēdu lidmašīnā un gaidu, kad beigsies iekāpšanas process un pacelsimies gaisā, lai dotos Stambulas virzienā. Lai nokļūtu lidostā, braucu ar diviem autobusiem. Iekāpjot autobusā Dreiliņos, gāju pie vadītāja, lai nopirktu biļeti. Tā kā sabiedriskso transportu līdz šim izmantoju diezgan reti, zināju, ka biļetes cena, pērkot to kioskā vai pie vadītāja atšķiras, tomēr nebiju... lasīt vairāk
Man draugi īpašas atklātības brīžos ir atzinušies, ka viņiem nav viegli izturēt manu hipersocializēšanos. Es varu iepazīties, ejot pēc piena, un vairākas stundas nopļāpāt ar tikko satiktu svešinieku. Un justies par to līdz ausīm laimīga. Es ņemu stopētājus. Es uzsāku sarunas ar svešiniekiem autobusā. Es uzticos cilvēkiem. “Koučsērfings (couchsurfing: dīvānu sērfošana, turpmāk tekstā CS) ir... lasīt vairāk
Tas man tikai šodien tā saslēdzās. Senāki un ne tik seni notikumi. Līdzīgais un atšķirīgais tajos. Vakar visu dienu biju bērēs, īsti nedomāju par globālākiem notikumiem, par to, kas ar Latviju atgadījās pirms pārdesmit gadiem. Patiesībā biju iegrimusi notikumos, kas sniedzās 1941. gadā un tā radītajās sekās. Bet pirms pārdesmit gadiem mēs braucām ar ģimeni... lasīt vairāk
Nezinu vai arī šodien ir tāda prakse, bet mūsu laikos uz skolas brīvlaiku iedeva sarakstu, kas saucās „obligātā literatūra”. Esmu Grāmattārps pēc būtības un vasarās (un ne tikai) mana galvenā nodarbe bija lasīšana. Es izlasīju teju visu grāmatplauktu, izņemot tos nosaukumus, kas ietilpa iepriekšminētajā sarakstā. Zaļo zemi es izlasīju aptuveni 3. klasē. Nevis tāpēc, ka... lasīt vairāk
Cik dažāds ir šis vārds. Es esmu lepns par savu zemi. Es lepojos ar savu bērnu sasniegumiem. Esmu lepns par paveikto. „Skat, viņš man pagāja garām, pat nepasveicināja, laikam lepns palicis”, kāds nosaka. Vai nav paradoksāli? Beidzot bija laiks izlasīt šīsnedēļas Sestdienu un Iru. Abos stāsts par vienu un to pašu lesbiešu pāri (paklanos dziļā... lasīt vairāk
Vēl 13 minūtes mazgāsies veļa. Tieši laiks, lai uztaptu „viens īsais”. Paldies. Par cilvēkiem, kurus esmu sastapusi savā dzīves ceļā līdz šim. Pēdējo nedēļu dvēseles mokas, kas rīt daļēji beigsies, ir likušas manām acīm ieplesties par sapratni, ko piedzīvoju. Kāds pastiepj roku, un tu gaidi sitienu, bet tā roka tevi noglāsta. Lamuvārda vietā saņem paldies.... lasīt vairāk
Sliekas lien dziļāk zemē. Pumpuri uz iekšu sprāgst. Uguns pagalē ielokās. Gliemeži aiznesās gļotainām pēdām. Garām. Gaisma satumst un nakts redzīgums biedē. Vilciens skrien, nenolaižot acis no sliedēm. Ceļa stabiņi pulcējas vienuviet. Lietus no peļķēm augšup traucas, pieneņmeitām pa galvu pūkains dzeltenums jau ar baltumu jaucas. Cālis skumji skatās uz olu. Vai tā ir tā... lasīt vairāk
Pēc vakarvakara man ir sajūta, ka pazīstu 7 foršākos spāņus personīgi. Tātad, kur mēs vakar palikām.. Pēc garas pilsētas un muzeju (tai skaitā Heineken, khm) baudīšanas, to vien gribējās, kā atrast kādu klusu vietiņu, kur atpūtināt kājas, apcerēt notikušo un uzlādēt elektroierīces. Tieši pēdējās vajadzības vadīta, ložņāju pa kāda piemīlīga krodziņa galdapakšu, līdz saimniece jautā,... lasīt vairāk
Te nu es esmu. Amsterdamas centrā, tikko nopirkusi, uzminiet ko.. grāmatu! Nenoturējos. Uz tulpju sīpoliem gandrīz nenoturējos, būtu šeit īsāku laiku, stabili nenoturētos. Tagad mierina doma – vienmēr taču var paspēt atgriezties. Parasti gan tā atgriešanās nenotiek – vai nu nevar atrast to vietu, vai nu alktais vēlāk nešķiet tik svarīgs, bet, visbiežāk, vienkārši nesanāk... lasīt vairāk
