Pludmale un aborigēnu dejas

Stāsti

Cipari: 45, 80 AUD (25, 02 Ls)
Transports – 20
Proviants – 25, 80

Gaiss: + 25

Dīvāns:

IMG_0157

Ierodoties Brisbanē, nosolījos sev, ka vismaz šajā vietā pabāzīšu degunu ārpus pilsētas. Vispār Austrālija, ar savu “kreiso” braukšanu, pamatīgi čakarē dzīvi. Mašīnu īre šeit ir salīdzinoši lēta, un man tik ļoti patīk traukties pa nezināmas zemes nepazīstamiem ceļiem… Bet šeit to vienkārši nedaru, jo baiļojos braukt.

Šodien ir mana pēdējā pilnā diena Austrālijā un, ja vēlos kurp aizdoties, tas jādara tagad. Tad nu, par spīti nejaukajam lietum, sēžos vilcienā un braucu uz Gold Coast, kas atrodas aptuveni 80 km no Brisbanes. Vilciena līnija gan neiet tieši uz pašu krastu, vēl būs jāpabrauc gabaliņš ar autobusu. Izkāpju kādā pilsētiņā uz labu laimi un meklēju autobusu, lai nonāktu pie okeāna. Esmu izkāpusi divas pieturas par vēlu, bet tas nekas, arī no šejienes iet autobuss un, man pat ir pa prātam, ka pariņķošu pa perifēriju druksu vairāk, tātad redzēšu vairāk. Gan pa vilciena, gan pa autobusa logu redzētais pārāk neiejūsmina – viss ir dikti slapjš, daudzas vietas applūdušas. Varu iedomāties, kas tik tai slapjumā nemitinās.

Braucu uz pilsētu ar nosaukumu Surfer’s Paradise. Tā ir izteikti tūristiska, attiecīgi man nepatīk. Dēļ lielā vēja un lietus pludmale ir slēgta, tas gan neatbaida īstenus sērfošanas entuziastus un citus dullos. Ņemu kājas pār pleciem un pa pludmali dodos virzienā, kas izskatās mazāk apdzīvots. Iešana ir viegla – pludmales smilts sablietēta cieta kā klons, nav pārāk daudz asumu. Tik vien kā jāuzmanās no mazām zilām medūziņām, kas izskalotas pludmalē. Nezinu, vai tās indīgas vai nē, bet to spilgti zilā krāsa vismaz man izskatās gana brīdinoša. Atrodu vēl kādu lielu zilu medūzu, kā arī veicu fotosesiju virknei gliemežvāku. Pēc stundas gājiena cilvēku nav teju vispār, nu jau man pasākums patīk. Vēl sastopu kolorītu puisi ar makšķeri, kuru, protams, iztaujāju par austrāļu zvejošanas īpatnībām un lieku atrādīt jau noķerto lomu.

Atgriežoties pilsētā, aizeju uz muzeju-galeriju-bibliotēku reģionu, lai augšupielādētu bildes. Pieredze rāda, ka tieši muzejiem un bibliotēkām parasti ir visātrākais internets. Piesēdusi kāda skvēra vidū, žigli salādēju visas fotogrāfijas un dodos atvadu pastaigā pa Southbank. Tur uzskrienu Clancestry pasākumam – ar aborigēnu dejām un priekšnesumiem. Lielāko daļu esmu nokavējusi, bet paspēju uz dažām dejām un Grand Final.

Autobusa pieturā apvaicājos garāmejošam hipsterim, kā nokļūt uz Valley. Viņš aši iemet kādā mājas lapā pieprasījumu un uzkalkulē manu maršrutu. Pārfotografēju viņa saplēstā aifona ekrānu un bez problēmām tieku “mājās”.

Lai arī pulkstens ir tikai deviņi vakarā, Rons jau laižas miegā, jo viņam jāceļas ap trijiem naktī, lai dotos uz darbu. Pateicos viņam par laipno uzņemšanu, vēl mirkli padrukāju un dodos izbaudīt pēdējās nakts miegu Austrālijā. Rīt jau iešu gulēt Singapūrā (cerams).

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.