Modernās mākslas varā

Stāsti

Cipari: 44,50 AUD (24, 38 Ls)
24,50 – proviants
20 – ieejas biļetes

Gaiss: +25

Rītu sāku ar brokastu meklēšanu. Savā neapdomībā neesmu neko nopirkusi, no Melburnas man vēl somā tik viens Kārums, bet ar to pa īsu. Aizeju dārzā saplūkt baziliku, rukolu, pētersīļus, no kuriem uzjaucu pesto radinieku, tad nosperu kādam divas maizes šķēles, un brokastis gatavas!

Šis ir arī tas rīts, kad beidzot iedzeru pretmalārijas tabletes. To vajadzēja jau izdarīt pirms kādas nedēļas, bet katru dienu atradu iemeslu atlikt šo procesu, jo baidos no blakusparādībām. Nu tagad – kas būs, būs!

Centrā mani “uzrunā” kāds krodziņš un tajā pavadu pāris stundas kopā ar kafiju un datoru, līdz esmu nopelnījusi Modernās mākslas muzeju. Sāku ar Aniša Kapūra (Anish Kapoor) izstādes apmeklējumu. Mākslinieks eksperimentē ar skulptūru formu, materiāliem un IZMĒRU. Vairums viņa darbu ir milzīgi. Kā apaļais spogulis, kas izstādīts blakus muzejam un atspoguļo mākoņu rotaļas debesīs. Vai darbs “Mana sarkanā zeme”, kur melna metāla “adata”, nepārtrauktā procesā virpo sarkanu vaska plati. Un daudzi citi ierastā izaicinājumi.

Pēc tam apskatu arī konstanto ekspozīciju. Arī tajā ir daudzi lieliski darbi. Viens no maniem mīļākajiem ir video, kurā redzamas trepes, iespējams, Operas mājas. Un viss, kas mainās, ir ēnu spēles uz tām, kad garām noiet cilvēks vai noplīvo karogs. Cits lielisks darbs ir pieci vidoekrāni, no kuriem uz viena centrā tiek rādīts mātes roku tuvplāns, uz pārējiem četriem kāda no viņas astoņu bērnu sejām. Māte runā par savu ģimeni un dažādām piedzīvotām situācijām, bet bērni klausās un viņu sejas pauž emocijas – no smiekliem līdz asarām.

Es zinu, ka garlaikoju Jūs ar savu apsēstību ar moderno mākslu, bet mani tas tik nenormāli iedvesmo, ka katru reizi, izejot no šiem muzejiem, lai arī man no mākslas nav nekāda saprašana un zināšanas, pusstundu sēžu un skicēju, ņemos, domas vienkārši šaudās raibas kā taureņi.

Šādā pacilātā noskaņojumā nolemju vēlreiz aizčāpot līdz operai. Nezinu, kur es vakar skatījos, bet šodien redzu, ka bruģī iemūrēti metāla riņķi ar rakstnieku citātiem. Lasu tos, un katrs otrais ir kā man adresēts.

Pēc tam dodos uz Bondi pludmali, kas ir netālu no manas naktsmītnes. Maiks saka, ka mēness lēkts esot varena lieta, ko vērot no šīs pludmales. Es gan ierodos, kad mēness jau dalēkājies stipri virs horizonta, arī mākoņi ir biezi un pamatā mēness slēpjas aiz tiem. Tomēr pēc laika tas izlien laukā – tieši laikā, lai apgaismotu manu mājupceļu gar okeānu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.