Autors: Zane Eniņa

Drakulas gēni
Stāsti 12 septembris, 2016 Viens komentārs
Šorīt Sighisoara izskatās pavisam mīlīga un skaista, vakar bija drusku citādi. Biju domājusi, ka sastapšu vecpilsētas kņadu, bet tā vietā centrālajā laukumā sēdēja vien retais tūrists, bet pārējās ielas bija kā izslaucītas un tumšas arī. Atradu soliņu vidēji tumšā vietā ar skatu uz naksnīgo pilsētu lejup, notiesāju vakariņās pēdējās vistu kājas un devos atpakaļ uz... lasīt vairāk
Iešu klosterī!
Stāsti 14 septembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Vismaz manā bērnībā un agrīnajā jaunībā šis teiciens tika lietots itin bieži. Ar un bez piebildes – “vīriešu”. Bet, ja nu tāda doma kādam joprojām ir aktuāla, Rumānijas ziemeļaustrumi ir kā radīta šai nodarbei. Uz kuru pusi paskaties – priekšā klosteris, tiek būvēti arī jauni. Ilustrācijai ceļu zīme. Tāpēc arī ar klosteru apmeklējumu esmu izvēlīga... lasīt vairāk
Vai Drakula bija vampīrs?
Stāsti 17 septembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Rīts jau atkal ir maģiski pārvērtis apkārtni, un šī vairs galīgi neizskatās pēc draņķīgākās palikšanas vietas Brasovā. Terase ir liela un saulaina, skatam paveras apkārtējo māju kārniņu jumti, kas šajā valstī ir populārākais jumta seguma materiāls (novērojums, kas nav balstīts datos) un tieši acu priekšā rēgojas uzraksts “Brasov”, kas uzstellēts vienā no pilsētas kalnu nogāzēm.... lasīt vairāk
Rumānijas noslēgums
Stāsti 20 septembris, 2016 5 komentāru
“Tu vari apēst šo visu”, no rīta saka Lerijs, iznesdams vēl vienu šķīvi ar labumiem. Lai kaut kā “kompensētu” savu palikšanu šeit vienatnē, esmu pasūtījusi arī brokastis, ko parasti nedaru. Gribas nogaršot pa gabaliņam no siera un gaļas šķīvjiem, un, kad tas ir izdarīts, vairāk arī neko nevaru ieēst. Pateicos saimniekiem par gardajām brokastīm, laipno... lasīt vairāk
Vietēja rakstura pārdomas
Dzīve 28 septembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Dunkans ir prom un man ir škrobe, ka viņa viesošanās laikā biju pusslima un nevarēju izvērst pilnu Latvijas apskates programmu. Bet, viņš teicās apmierināts esam un apgalvoja, ka redzējis un pieredzējis gana daudz. Purvā bijām, pirtī bijām – tas jau arī laikam ir galvenais :). Pavadot laiku ar viņu, kā arī citiem Latvijas apskatniekiem, dažas... lasīt vairāk
Nesapraša IT konferencē jeb piecas labas lietas
Dzīve 1 oktobris, 2016 5 komentāru
Brīdī, kad pie mikrofona jau trešais runātājs sāka klāstīt IT cilvēku ausīm domātu tēmu, sapratu, ka esmu nonākusi “ne pēc adreses”. Pirms pāris dienām draudzene atsūtīja informāciju par pirmo reizi Rīgā notiekošu pasākumu “Wordcamp”, kas pulcēs blogošanas vietnes WordPress entuziastus. Tā kā arī mani vārdu plūdi tiek fiksēti šajā platformā, sestdiena iegadījās brīva, bet dalības... lasīt vairāk
Kāp līdzi mugursomā!
Paveiktie, Projekti 5 oktobris, 2016 8 komentāru
“Es jūtos tā, it kā sēdētu tavā mugursomā un ceļotu pa pasauli”, esmu dzirdējusi ne vienu vien lasītāju sakām. Tagad ir pienācis laiks, lai pa īstam “iekāptu līdzi mugursomā” un kaut kur dotos. Citiem vārdiem sakot – es gribu aizvest ceļojumā vienu cilvēku, kurš nekad iepriekš nav ceļojis viens. Ceļojuma laiks būs no 2. līdz... lasīt vairāk
Lidosta Rīga drošības kontrolē atņemtos priekšmetus atdod citiem pasažieriem
Idejas, Projekti 7 oktobris, 2016 13 komentārs
Latvijas galvaspilsētas Rīgas lidosta kļuvusi par pirmo pasaulē, kura drošības kontroles atņemtos priekšmetus nolēmusi par brīvu atdot citiem pasažieriem, kas ielido Rīgā. Tagad aizlidojošos pasažierus, kuru rokas bagāžā aizmirsies šampūns vai saliekamais nazis, mierinās doma, ka viņu mantas nonāks pie kāda, kuram tās patiesi noderēs. “Tas vienmēr ir nepatīkams brīdis – lūgt atdot kaut ko,... lasīt vairāk
Rīga – Reikjavīka
Stāsti 7 oktobris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Ar bažām skatos uz savu mugursomu – tā ir mazliet lielāka, nekā pieļauj vairums zemo cenu aviolīniju bagāžas nosacījumi, un tagad, kad esmu to pietūcījusi pilnu ar proviantu, arī smagāka. Neatceros, kad pēdējo reizi ceļojot būtu ņēmusi līdzi pārtikas krājumus, tomēr šoreiz esmu sabiedēta ar Islandes izslavēto dārdzību – tāpēc nodrošinājusies. Pirmais “pārbaudījums” – Rīgas... lasīt vairāk
Brokastis piecos un šņabis airos
Stāsti 8 oktobris, 2016 4 komentāru
“Zena, Zena, celies augšā”, Dunkans rausta mani aiz kājas. Bijām sarunājuši, ka viņš celsies sešos, es septiņos, izbraucam astoņos. Katram gadījumam piekodināju, ka, ja nu gadījumā tomēr aizguļos, lai Dunkans nekautrējas mani uzmeklēt manā istabiņā un uzbuhņīt augšā. Ar klusiem atvainošanās vārdiem veļos lejā no otrā gultas stāva un cenšos nepamodināt pārējos hosteļa viesus. Ieeju... lasīt vairāk