Rīga – Reikjavīka

Ar bažām skatos uz savu mugursomu – tā ir mazliet lielāka, nekā pieļauj vairums zemo cenu aviolīniju bagāžas nosacījumi, un tagad, kad esmu to pietūcījusi pilnu ar proviantu, arī smagāka. Neatceros, kad pēdējo reizi ceļojot būtu ņēmusi līdzi pārtikas krājumus, tomēr šoreiz esmu sabiedēta ar Islandes izslavēto dārdzību – tāpēc nodrošinājusies.

Pirmais “pārbaudījums” – Rīgas lidostas drošības kontrole – tiek pārvarēts bez problēmām un varu čāpot tālāk. Arī kāpjot iekšā lidmašīnā uz Kopenhāgenu, nekādas piezīmes par savu somu nesaņemu. Vispār, kopš iespējams pašiem iereģistrēties internetā, ir drusku vieglāk izveikt šādus gājienus ar somu. Protams, gadās pārbaudes arī pie iekāpšanas vārtiem, bet lielākoties neviens pie pāris kilogramiem vai centimetriem nepiekasās, kā ir gadījies senāk, kad visu svēra.

Kopenhāgenā mans lidojums vēl nav pat monitoros, ieņemu vietu ar skaistu skatu pa logu un uzēdu brokastīs līdzpaņemtās “desmaizes”. Ūdeni šeit var ieliet speciāli tam paredzētajās vietās, vien jāatceras paķert no mājām tukša ūdens pudelīte, tad nenāksies tērēties, jo lidostās ir dārgākais ūdens pasaulē.  Lēni čāpstinot, man ienāk prātā doma par drošības kontrolē atņemto priekšmetu atdošanu citiem pasažieriem. Doma reāli iepatīkas – paspēju pat uzcept feiku preses relīzi par tēmu. Esmu to pabeigusi brīdī, kad paziņo par iekāpšanas sākšanos. Arī islandiešu WOWair mana soma nešķiet aizdomīga, jau drīz sēžu savā vietā. Wifi signāls velk līdz lidmašīnai, paspēju piefiksēt, ka raksts “izgājis tautās” un “ņemšanās var sākties” :).

Lidmašīnā man blakus sēž divas islandiešu māsas un, pēc stundas pļāpāšanas un islandiešu valodas lekcijas, uzaicinu viņas ciemos. Mani uzaicināt viņas diemžēl nevar, jo pašas šobrīd ir ciemiņi. Jau gadus divdesmit māsas un pārējie ģimenes locekļi dzīvo Dānijā. Varu atzīties, ka savā agrīnajā jaunības dullumā esmu pusgadu mācījusies arī islandiešu valodu, bet jāteic, ka esmu sasniegusi neticami labus rezultātus tās aizmiršanā.

Pēc izrunāšanās uz brīdi iemiegu, bet, kad atveru acis, ieraugu Ledus zemi no augšas visā krāšņumā, mēs šobrīd lidojam pār salas dienvidaustrumiem, kur acis priecē mūžīgais sasalums. Pēc pusstundas kratīšanas piezemējamies Reikjavikas lidostā. Mēs ar vienu no māsām skatāmies taisni uz priekšu un pieklustam, pie sevis apsverot domu, ka vemjamais maisiņš, kura dizainu pirms brīža izmantojām kā jautru valodas uzskates materiālu, varētu noderēt arī savai oriģinālfunkcijai. Kā nebūt savācamies un puslīdz piedienīgi atvadāmies.

Galvenais iemels, kāpēc atrodos Islandē tieši šobrīd, ir tāds, ka šeit atrodas arī Dunkans. Tur jau viņš stāv – Reikjavikas vecpilsētas vidū, kur esam norunājuši satikties. Apkampjamies un dodamies uz hosteli. Lai kā arī centos, man neizdevās atrast palikšanu caur kaučsērfingu, neko darīt. Tad nu noskatos, kā par pārbāzto hosteli no kartes aizskrien 44 eiro, par lidostas autobusu – 25 eiro. Te nekāds 20 eiro budžets nespīd. Būtu drusku siltāks, gulētu teltī, bet šobrīd, pat staigājot biezā jakā, vējš cenšas izpūst laukā pēdējās siltuma un saprāta paliekas.

Iekārtojamies hostelī, tad izvelku savu “launaga sainīti” un abi ar Dunkanu paēdam pusdienas. Ieturējušies dodamies pastaigā pa Reikjaviku. Vēsturiskā pilsētas daļā mums abiem ļoti atgādina Folklendu salas – mazas koka mājiņas, mīlīgi pagalmiņi. Šķiet, ka aukstām vietām ir kaut kas kopīgs. Šeit uz katras otrās mājas uzzīmēts grafiti, piešķirot pilsētai papildus šarmu, vismaz manās acīs. Dunkans arī šausminās par cenām, kas redzamas suvenīru veikalu skatlogos un krogos. Vismaz man ir skaidrs, ka šajā ceļojumā “ārpus mājas” mēs neēdīsim vis. Tomēr kopumā ir tāda sirreāla sajūta – arī Islande jau ilgu laiku bijusi manā “wishlistā”, un gandrīz vai neticas, ka patiešām esmu šeit.

Kad satumst, dodamies atpakaļ uz hosteli. Garā diena liek sevi manīt, un man vēl nav pārgājušas galvassāpes, kas piemetās nosēžoties. Tagad centīšos likties uz auss, jo rīt jau “dosimies dabā” un skaidra galva noderēs. Galu galā, lai arī šeit vēl nav pat deviņi vakarā, Latvijā jau tuvojas pusnakts.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s