Autors: Zane Eniņa

Melnā starp krāsainajām
Domas, Dzīve 11 jūnijs, 2020 Viens komentārs
“Šī ir melna pasaka. Šī ir tik melna pasaka, ka nekā nevar redzēt. Tajā kaut kas ir, bet nevar redzēt. Aizveriet acis, vēl aizsieniet ar melnu lakatu — un tagad jūs saprotat, cik tajā tumšs? Nekā nevar redzēt. Var tikai ar rokām taustīties. Tumšs kā ellē, vai ne? Šī pasaka jau arī notiek ellē. Sataustījāt... lasīt vairāk
Impulsu spēks
Domas, Dzīve 18 jūnijs, 2020 Pagaidām nav komentāru
Mēs katru dienu pieskaramies cits cita dzīvei – tiekoties, sarunājoties, sadarbojoties, vienkārši esot. Mūsu dzīvības putekļi virpuļo saules pielietā kosmosa istabā un citreiz mēs saķepam pavisam kopā ar otru, citreiz sagrūžamies un atlecam pilnā spēkā, citreiz novirpuļojam viens otram garām nepieskaroties, tomēr pieskaroties. (Un vēl gadās, kad mūs visus kaut kur aizpūš lielais likteņa putekļu... lasīt vairāk
Svētku pēdas
Domas, Dzīve 24 jūnijs, 2020 Viens komentārs
Mēs sēžam aplī ar saviem cilvēkiem – pazīstamām un neredzētām sejām. Neviļus sanācis apsēsties ar skatu uz rietošo sauli un varam to pavadīt ne vien ar dainām, bet arī skatienu. Ineses skaņā balss un kokle rāmi ved cauri rudzu laukiem, vij ap mums un ozoliem vārdu aizsardzības jostas, noskalotas pateicības rasā. Dainu meditācijas beigās visi... lasīt vairāk
Dziju, dzīves un cilvēku košums Auļukalnā
Cilvēki, Dzīve 30 jūnijs, 2020 Viens komentārs
“Re, cik smuka zampa”, pašķiebusi vienu no katliem ar tumši brūno riekstkoka novārījumu, priecājas dziju krāsošanas meistardarbnīcas vadītāja Anete Karlsone. Citā katlā kūp sīpolu mizu novārījums, citā mirkst dzelteno ilzīšu galvas, vēl citā – sarkanais āboliņš, goblapu spireja, meža zirdzene jeb pūķu gārsa – Auļukalna vietējie augi, kuru daudzums apkaimē tā vien “uzprasījies” uz dziju... lasīt vairāk
Ziemeļos nav jāguļ
Ceļā, Ceļojumi 28 augusts, 2020 2 komentāru
Atkal jau (sa)dzīve ir aizrāvusi mani prom no Norvēģijas ceļojuma, par kuru nu vairs liecina vien mazās lāceņu zaptes burciņas pieliekamajā, brūnais siers ledusskapī, bildes kompī un atmiņas par brīžiem, kas aizķērušies – ar tiem arī vēlos padalīties. Ievadam mazliet par to – kāpēc Norvēģija un kāpēc vispār šajā laikā kaut kur jābrauc? Mani ļoti... lasīt vairāk
Kumoss, šķēle vai kukulis – Auļukalna muiža aicina palīdzēt uzbūvēt maizes krāsni
Paveiktie, Projekti 30 augusts, 2020 Pagaidām nav komentāru
“Kādā pēcpusdienā es pārnācu mājās un viss priekšnams bija pilns ar maisiem manā augumā, bet gaisā jautās viegla balta migliņa un miltu smarža. Togad mums neizauga kartupeļi, un mamma paziņoja: “tagad mēs ēdīsim maizi”,” Inita dalās ar savām bērnības atmiņām no Zemgales. Kamēr mēs virtuvē griežam dārzeņus pusdienām, Auļukalna muižas saimniecei nāk prātā viens maizes... lasīt vairāk
Iepazīšanās ar permakultūru: sprunguļu siena, mantotie kultūraugi un siena ruļļu dārzkopība
Prasmes 22 septembris, 2020 Pagaidām nav komentāru
“Un tā ir mana permakultūra”, rādot uz aizaugušu dārza stūri mēdzam jokot ar mammu. Skaidra lieta, ka tur nav ne perma, ne kultūra, bet pasmejoties par sevi vismaz daļa vainas apziņas par laikus nepadarītiem darbiem aiziet smiekliem līdzi. Īstā permakultūra nozīmē “permanent culture” un apzīmē ilgtspējīgu saimniekošanu, kas nav attiecināma tikai uz dārzkopību, bet arī... lasīt vairāk
Pazīsti mani? Pazīsti Covid!
Dzīve 18 oktobris, 2020 14 komentārs
Ir svētdienas vakars, tūlīt noslēgsies brīvdienas. Un rīt tu dosies uz darbu. Vai varbūt paliksi mājās, ja tev ir iespēja strādāt attālināti. Kas ieplānots tavā nākamajā nedēļā – darba tikšanās, ģimenes apciemojums, kāds pasākums? Iedomājies, tev tie visi jāatceļ. Nepatīkami, bet nekas briesmīgs, nebūs jau pirmā reize. Kurš no mums nav piepeši saslimis vai piedzīvojis... lasīt vairāk
Covid 5. diena: pasaulei pazūd smarža
Dzīve 19 oktobris, 2020 9 komentāru
Visupirms – paldies par tik daudziem labiem vārdiem, izturības un labas veselības vēlējumiem. Īpašais paldies visiem maniem “kontaktiem” – ar lielāko daļu esmu izrunājusies personīgi un pagaidām neesmu saņēmusi nevienu virtuālo tomātu, tas dara sirdi vieglāku. Tik daudzi no jums prasa, kā man iet, ka, līdzīgi kā ceļojot, vieglāk to pastāstīt ir jums visiem kopā.... lasīt vairāk
Covid 7. diena: nogurums un muskuļu sāpes
Dzīve 21 oktobris, 2020 3 komentāru
Tā, tā. Šķiet, ka atkal būs kāda rinda jāuzšņāpj, citādi nu jau kļūst sarežģīti privāti visiem atbildēt uz mīļajiem un rūpju pilnajiem “kā klājas?”. Vienā teikumā – kā Rietumu frontē, bez dižām pārmaiņām. Kopš pirmās dienas visnemainīgākais ir nogurums – tāds, ka brīžam zupas karoti grūti pacelt un esi ar mieru neēst, lai nebūtu jāaiziet... lasīt vairāk