Visupirms – paldies par tik daudziem labiem vārdiem, izturības un labas veselības vēlējumiem. Īpašais paldies visiem maniem “kontaktiem” – ar lielāko daļu esmu izrunājusies personīgi un pagaidām neesmu saņēmusi nevienu virtuālo tomātu, tas dara sirdi vieglāku.
Tik daudzi no jums prasa, kā man iet, ka, līdzīgi kā ceļojot, vieglāk to pastāstīt ir jums visiem kopā.
Ja par pirmo oficiālo kovid slimības dienu uzskata simptomu parādīšanos, šodien ir piektā diena (ja pēc + analīžu saņemšanas – trešā). Tā kā uz jautājumu “kā jūties?” esmu šodien atbildējusi vismaz reizes 10, saprotu, ka esmu sniegusi teju 10 dažādas atbildes. Jo sajūta mainās ik pēc pārdesmit minūtēm. Konstanti sāp tikai galva, pārējās sāpes un klepus uzvēdī laiku pa laikam. Tāpat ik pa laikam parādās kaut kādas spēka druskas – tad tu saņemies izdarīt kādu neatliekamu darbu (piemēram, pagatavo ēst), tad atkal atkrīti stāvoklī, kad pūles sagādā rokas pacelšana.
Šodienas jocīgākais moments bija ožas pazušana. Mizoju zupai kartupeļus un nez kāpēc pielieku vienu pie deguna – neko nejūtu. Pati sabaru sevi par šo darbību – skaidrs, ka pastāvējis kartupelis diez vai būs ar pašu izteiksmīgāko smaržu buķeti. Blakus uz galda stāv citrona pusīte. Pasmaržoju to – nekādas reakcijas. Sažmiedzu pusīti, lai sula šķīst un iebāžu gandrīz nāsī kā kovid testa kociņu – nejūtu pilnīgi neko! Arī tests ar pētersīļiem beidzas identiski. Manai pasaulei pazudusi smarža!
Ar garšu ir interesanti. Zupas sastāvdaļas pamatā atšķir tekstūra, nevis garša, tomēr par pilnīgi bezgaršīgu ēdienu es nenosauktu. Piemēram, šokolādes konfektes joprojām šķiet saldas, lai gan citrona skābumu nejūtu. Varbūt pazudušas tikai atsevišķas garšas?
No rīta paņēmu datoru ar domu – varbūt kaut ko pastrādāšu. Pēc pāris failu atvēršanas piezvanīju kolēģei un pateicu, ka “nebūs”. Tādu čalošanu kā šis ieraksts manas smadzenes spēj saģenerēt, bet sarežģītāku uzdevumu pildīšanu – šobrīd nē.
Viena no ziņām, kas mani aizkustināja visvairāk, bija no maniem ārstiem Austrumu slimnīcā, pie kuriem savulaik lāpīju plaušas. Atrakstīja, ka raizējas par mani un maigi sarāja, ka jāmēra skābekļa līmenis asinīs un, ja līmenis nebūs kā nākas – jāpārvācas pie šiem. Saraksti beidzām ar jokiem un cerību, ka tomēr drīzumā nesatiksimies.
Jā, vēl ļoti gribas gulēt. Naktī nogulēju vismaz 10 stundas, vēl divas pēcpusdienas snaudā. Ļoti ceru, ka gadījumā, ja policija brauks mani kontrolēt, tas nebūs agros rītos un vakaros :).
Varbūt saņemšos izklāstam par viedokli – kā no slimnieka viedokļa izskatās sadarbība ar SPKC, bet šodien tam vairs nav spēka.
Ja varu ko lūgt – izdariet mazo darbiņu man par prieku – pasmaržojiet šovakar katrs kaut ko tādu, kas jums ļoti patīk, pasakiet par to paldies mīļam Dieviņam un sargiet sevi!
Ivars
Smaržas pazušana izklausās pēc viena no viennozīmīgākajiem simptomiem, cik lasīti vīrusa “apskati”.
Turies Zane, un apēd to, kas tev mājās vismazāk patīk smaržojam (no pārtikas, protams)!
Gaidīsim arī turpmākus apdeitus (ja ir spēks rakstīt)
Zane Eniņa
Ideāls novēlējums, pagrabā daudz burku ar mistisku saturu un bez uzrakstiem 😀
Santa
Turies un veseļojies! ???????
Guna
Turies Saulīt! Paldies ka padalies! ? Izturību Tev!
L^^
… pasmaržoju par Tevi visu, kas vien mājās patīkams: samtenes uz balkona, košās kreses, tad virtuvē
melnos piparus, kanēli un jasmīntēju, un visbeidzot vannasistabā savas mīļās smaržas Shiseido Féminité du Bois (Eau Timide)…. Sajutos neērti, cik labi viss smaržo. Pateikšos Dievam un visiem labajiem gariem tad, kad Tu arī varēsi šo maņu no jauna atgūt, mīļā Zane! Zinu un ticu, ka tas būs drīz.
Lai Tu ātri un viegli tiec vaļā no tā murgainā kroņvīrusa, klausi dakterus, dari visu iespējamo un zini, ka mēs, ļoti daudzi esam domās ar Tevi un sūtām visus savus spēkus Tavai atlabšanai! Turies kā tās manas kreses un samtenes spītīgi pret oktobra vēju!
Āzija rullē
Īsti neesmu piefiksējis no ceļojumu aprakstiem vai Tev garšo asi ēdieni, bet domāju tagad ir īstais laiks tādus ēst. Garšu, iespējams, nejutīsi, bet vīruss dabūs trūkties no tāda nestandarta!
Madara
Sveika!Jau ilgu laiku lasu Tavu tīmekli un tas mani ļoti uzrunā!Paldies Tev!
Novēlu turēties stipri un baudīt visu,kaut bez smaržas un garšas!Mazliet sasmējos,ka ir pienākusi tā reize,kad Latvijas siers vairs nav Latvijas siers,bet gluži normāls Holandietis?
Māra
Veselību un vēlreiz veselību! Es kā reiz nesen vakarā, izejot ārā ar sunci, pilnām plaušām ieelpoju dzidro rudens gaisu un nodomāju, cik ļoti mēs nenovērtējam to, kas mums it kā liekas pašsaprotami. Ieelpot gaisu, dzidru, tīru gaisu, vienkārši elpot.
Kaija
Sveika!Veselību,turies,izstradā imuno;-)Prieks lasītmjo tas nozīme ka dzīva;D