“Kādā pēcpusdienā es pārnācu mājās un viss priekšnams bija pilns ar maisiem manā augumā, bet gaisā jautās viegla balta migliņa un miltu smarža. Togad mums neizauga kartupeļi, un mamma paziņoja: “tagad mēs ēdīsim maizi”,” Inita dalās ar savām bērnības atmiņām no Zemgales. Kamēr mēs virtuvē griežam dārzeņus pusdienām, Auļukalna muižas saimniecei nāk prātā viens maizes stāsts pēc otra. Viņa stāsta par reizi, kad pati apsējusi nelielu lauku ar rudziem, nogriezusi tos ar sirpi, izkūlusi kā mācējusi, samalusi Ulmaņa muzeja dzirnās, izcepusi rudzu maizes kukuļus un uzdāvinājusi tos saviem īpašajiem cilvēkiem. Kā mērījusi maizes krāsnis un apbraukājusi lauku mājas, uzklausot cilvēku stāstus par maizes tapšanu un dzīvi. Kā tapis zinātniskais darbs par par rudzu maizes cepšanas tradīcijām Latvijā.
Inita vada maizes cepšanas meistarklases bērniem Zemgalē, bet ikdienā maizi cep elektriskajā cepeškrāsnī vai reizi pa reizei izlīdzas, ar mīklu aizbraucot ciemos pie kāda, kuram ir maizes krāsns. Doma par savu maizes krāsni domās gruzd jau labu laiku, un šobrīd ir atnākusi pārliecība, ka ir laiks to sākt būvēt.
Sapnis par savu Auļukalna Uguns maizi (AUM) nav vienīgais, kāpēc šejienieši tik ļoti vēlas krāsni. Pagaidām vienīgā iespēja dabūt siltumu plašajās muižas telpās ir plīts virtuvē, kurai ir daudz tehniskas ķibeles un maz siltuma. Bet ziemā siltums noderētu gan pašiem mājiniekiem, gan arī tas dotu iespēju rīkot kultūras pasākumus arī ziemā – abi saimnieki ir mūzikas un mākslas aizrautie.
Šobrīd pasākumi muižā un apkaimē notiek gada siltajā laikā. Vienā no tiem – dziju krāsošanas meistarklasē – es arī iepazinos ar šejieniešiem un tā ir viena no labākajām lietām, kas ar mani notikusi šovasar. Pēc tās reizes esmu ciemojusies muižā teju katrā nedēļas nogalē un kopā piedzīvoti vasaras pilnbrieda mirkļi – lasot upenes manā dārzā, ar melleņu melnām mutēm ogojot tuvējā mežā un pa pliko peldoties neitrālniekā – vienā no Juvera ezera peldvietām. Visās aktivitātēs neiztrūkstoši piedalās četrgadīgā Ausma, ar plikām kājām drasējot pat pa aveņu biezokni, ēdot sveķus no eglēm un skaļi priecājoties par katru čiekuru, kā arī Miervaldis, kas gada vecumā prot pats noķellēties ar mellenēm neatkārtojamā veidā.
Atgriežoties pie krāsns – vietējais meistars ir visu izpētījis un aplēsis kopējās būvniecības izmaksas ap kādiem 5000 eiro. Tas pārsniedz pašu rocību, tāpēc auļukalnieši aicina palīgā ikvienu, kam vērtē pašu cepta maize. Šobrīd jau ir izdevies naudā un graudā tikt pie aptuveni trešdaļas no nepieciešamā, bet ar to vēl nepietiek.
Tāpēc arī Tu tiec aicināts pievienoties, atbalstot krāsns būvniecību ar kumosa (9 eur), šķēles (33 eur) vai kukuļa (99 eur) tiesu. Ziedojums pārskaitāms biedrībai “Auļukalna muiža”. (Reģ. Nr. 40008273697, Swedbanka, Konta Nr. LV75HABA0551046651399)
Kad nauda būs pārvērtusies krāsnī, tā būs kārtīgi izžuvusi un roka piešauta pie cepšanas, atbalstītājiem tiks atlīdzināts sekojoši – kumosa tiesas devēji tiks pie kārtīga maizes kukuļa, šķēles lieluma ziedojums pārvērtīsies ieejas biļetē uz kādu no īpašajiem pasākumiem grupā (ar maizes cepšanas meistarklasi, koncertiem, rotaļām utt.) bet kukuļa devējiem tiks piedāvāts individuāls pasākums.
Lieliska iespēja pašiem aizbraukt ciemos un iepazīties ar muižu un tās saimniekiem būs jau pavisam drīz – 12. septembrī, kad visas dienas garumā muižā notiks pasākums “Drustu dārgumi”. Tajā, gluži kā Anšlava Eglīša romānā „Pansija pilī”, varēs izdzīvot muižas dažādu laiku notikumus. Varēs gan pazāģēt malku ar divroci un braukt zirgu pajūgā, klausoties Initas stāstītas pasakas, gan noēsties treknu lauku torti, baudīt dažādu laiku Drustu mākslinieku izstādi un vietējo koncertu ar Imanta Aurora Dakša uzstāšanos noslēgumā.
p.s. Sekot līdzi krāsns būvniecībai un citiem notikumiem Auļukalna muižā, var FB lapā “Auļukalna muiža”.
Inita un Mikus rada svētkus
