Autors: Zane Eniņa

No rūpēm uz autobusu
Otrpus pagalmam atrodas vēļ viena māja, ko savulaik uzcēlis viens no dēliem. Tad viņa dzīves plāni mainījušies, pats pārcēlies uz Austrāliju, bet teju pabeigtajā mājā tagad dzīvo spoki. Esmu ieņēmusi vietu uz saulainās terases, lai nedaudz pajogotu, kad manu nodarbi pārtrauc trimera skaņas – Siri, savukārt, izdomājis sakopt zālienu tieši šajā rajonā. Viņš man ar... lasīt vairāk
Ciemos pie Liptona kunga
“Ārprāc, kas tā kliedz man ausī?”, pusmiegā īsti nesaprotu. Ak, tā ir mošeja, kas piecas minūtes pirms pieciem rītā modina pilsētas musulmaņus. Un budistus, hinduistus, kristiešus un ateistus. Kad viesojos tradicionālās musulmaņu valstīs, šie skandējumi pat šķiet piešķiram vietai eksotisku noskaņu, bet šorīt esmu dusmīga par miega traucējumu – pirmo reizi Šrilankā esmu gulējusi bez... lasīt vairāk
Ilgais ceļš vilcienā, Budas zoba templis un dejas
Arī šorīt mani pirmās sasniedz attālas mošejas skaņas, bet šoreiz tās pamodina piecas minūtes pirms modinātāja – esmu iecerējusi piecelties uz saullēktu. No rīta šī vieta atkal izskatās miera un gaismas pilna, un nekas neliecina par biedējošajām džungļu nakts skaņām un suņu gaudām teju visas nakts garumā. Šonakt arī iznāca nedaudz pasalt – esmu paņēmusi... lasīt vairāk
Baltais Buda un atgriešanās “mājās”
Atkal jau sēžu vilcienā. Tikai šoreiz ceļš solās būt vien divas ar pusi stundas garš, jo vilciens ir ekspresis Kandi – Kolombo. Ekspresis gan pietur gana daudzās pieturās, bet laikam “ekspresēšana” nozīmē, ka tas nepietur gluži visās. Izskatās, ka šis nav arī tik iecienīts tūristu maršruts, pagaidām vēl nav nācis neviens tirgotājs. Vajadzēja tomēr tirgū... lasīt vairāk
Pēdas Indijas okeānā
Pēc brokastīm nonāku Siri māsas un viņas vīra aizbildniecībā. Siri mani atkal aizved līdz saviem radagabaliem un nododot saka: “precious cargo”. Pārim ir ap 80, bet abi ir tikpat žirgti un rosīgi kā mani vecāki. Kad uzslavēju viņu skaisto dārzu, saimniece tik atmet ar roku – ko nu tagad skaits, dēļ sausuma visas orhidejas nonīkušas.... lasīt vairāk
Cunami, bruņurupuči un klusā pludmale
Visa nakts paiet tā, it kā gulētu nesen izkurinātā pirtī. Lai būtu zem moskītu tīkla, esmu uzrāpusies gultas otrajā stāvā. Odi klāt netiek, bet karstums gan. Kondicioniera šajā hostelī nav, bet ventilatoru var dabūt tikai pirmajā stāvā, bet tas parasti maz līdz. Tā nu nosvīstu nakti, izbaudu dušu, nomoku brokastis un esmu gatava šodienai. Izpētot... lasīt vairāk
Galles ainiņas: forts, miers un čūsku dīdītājs
Brokastis šajā viesu mājā ir tikpat neticamas kā vakariņas – kokosriekstu pankūciņas, mīklas rullīši ar saldu pildījumu, tēja, arbūzi, ananāsi, banāni. Droši vien vēl kaut ko aizmirsu. Arī sabiedrība lieliska – mums ar rumāņu puisi ir pievienojies jauns zviedrs, jauka kompānija, ar ko pārspriest ceļa piedzīvojumus. Pēc brokastīm jau atkal dodos ceļā. Tuk-tuks mani aizvizina... lasīt vairāk
Visiem gribas dzert
Šodien man ir brīvdiena. Iesākumā biju iecerējusi doties tālāk, bet sapratu, ka kādu dienu gribu nodzīvot bez autobusiem, vilcieniem un tuk-tukiem. Jāteic, ka man te paralēli ceļošanai notiek visādas labas un ne tik labas lietas. Jātiek galā ar pāris jautājumiem Latvijā, kā arī kādu “jauku pārsteigumu” no Etihad Airways. Šie ir izdomājuši atcelt manu pirmo... lasīt vairāk
Dators dzīvos Vecāku mājā
Laiks atdod “nelielu parādu” jebšu darīt jums zināmu, kurp tad aizceļoja mazais dators, kas pirms laiciņa meklēja jaunos saimniekus šepat blogā. Kopumā par datoru interesi izrādīja astoņi cilvēki. Finālā, izvērtējot visus kritērijus dziļi subjektīvi, dators ir nonācis Bērnu slimnīcas Vecāku mājā. Sākumā bija cita doma, bet tā nerealizējās un sanāca tā, ka Laura no Vecāku... lasīt vairāk