Autors: Zane Eniņa

Kolombo un piemiņas ceremonija kaimiņos
Ceļā, Ceļojumi, Stāsti 7 aprīlis, 2019 2 komentāru
Šorīt mani modina Vaitijs, atgādinādams vakardienas vienošanos, ka uz pilsētu jādodas agri no rīta. Diez ko agri nesanāk tāpat: kamēr ieiet dušā, paēd brokastis, pavēro kokosriekstu vākšanu – jau ir deviņi. Lai gan šodien braucam pa glauno – esam caur PickMe izsaukuši auto, no sastrēgumiem izvairīties nesanāk. Ir nedēļa pirms Jaunā gada svinībām un daudzi... lasīt vairāk
Kokosriekstu stāsts 6 sērijās
Ēdieni & dzērieni, Prasmes 8 aprīlis, 2019 2 komentāru
Šis stāsts ir par dienu Šrilankā, kad man īsti nebija ko darīt un nolēmu iepazīstināt jūs tuvāk ar kokosriekstu būtību. Tā nu tālāk sekos seši mazi video jeb sērijas, jo montēt pagaidām īsti nemāku un nav arī kad. Tātad, pirmā sērija – Trīs rieksti Tajā mēs uzzinām, kādi kokosrieksti visbiežāk sastopami, nu vismaz Šrilankā. Otrā... lasīt vairāk
Baraviku zupa un iepazīšanās ar Amēliju
Ceļā, Ceļojumi, Stāsti 11 aprīlis, 2019 Pagaidām nav komentāru
Šovakar pagatavoju šejieniešiem baraviku zupu. Esmu paņēmusi līdzi no Latvijas vienu kausēto sieru ar baravikām un maisiņu ar kaltētām baravikām, pārējās izejvielas var dabūt tepat. Bet tāpat zināmas bažas – varbūt šrilankiešu kartupeļi vārās citādāk, varbūt zupa bez asumiņa viņiem nešķitīs kārtīgs ēdiens. Kad virums gatavs, nogaršoju to – it kā viss ir kā vajag.... lasīt vairāk
Prusaks un saullēkts Sigīrijā
Ceļā, Ceļojumi, Stāsti 12 aprīlis, 2019 Pagaidām nav komentāru
Amēlija iznāk no vannas istabas ar brīdinājumu – uz raibās grīdas podu sargā prāvs prusaks. Ieeju novērtēt situāciju – tiešām brangs eksemplārs. Jau domāju, ar kuru kurpi šo motivēt doties tālāk, kad maza vardīte, veicot lēcienu prusaka virzienā, aizbiedē šo zem poda. Ceļš brīvs! Aši apdarījušas rīta lietas, esam gatavas kāpt tuk-tukā, kas mums atbraucis... lasīt vairāk
Pelde ar bruņurupuci un haizivīm
Ceļā, Ceļojumi, Stāsti 13 aprīlis, 2019 Pagaidām nav komentāru
Stāvam dienas vidus svelmē šosejas malā un mēģinām saskatīt, kurš autobuss brauc uz Trincomalle pilsētu. Tā ir vieta, kurp Amēlija ir iecerējusi doties, man ir doma pabraukt mazu gabaliņu viņai līdzi, apskatīt kādu ziloni un tad tēmēt atpakaļ uz Kolombo. Pēkšņi apstājas privāts auto un vaicā, uz kurieni braucam. Ā, Trincomalle, tas mums ir pa... lasīt vairāk
88 ziloņi
Ceļā, Ceļojumi, Stāsti 13 aprīlis, 2019 Viens komentārs
Tā kā Etihads man ir piespiedu kārtā piešķīris vēl vienu dienu Šrilankā – par ko gan neesmu ļoti priecīga, jo būs jādodas no kuģa uz balli jeb no lidmašīnas uz darbu – bet, ja reiz tā ir manā rīcībā, nolemju dienu izmantot pēdējam punktam, kuru vēl neesmu paguvusi izpildīt – ziloņu satikšanai. Pakonsultējusies ar Šamu... lasīt vairāk
Lietus atvadas
Ceļā, Ceļojumi, Stāsti 14 aprīlis, 2019 3 komentāru
Šovakar dodos pastaigā pa tām pašām vietām, kurām klīdu, ierodoties šajā vietā. Iesākumā uzkāpju kalnā, kurā dzīvo Sunas māsa, pēc tam mēs ar Šamu dodamies uz templi, kura stūpa atrodas akmens galā. Šoreiz akmens ir tikai patīkami silts, nevis pēdas dedzinošs kā toreiz. Un – ir vieglāk. Šams stāsta, ka šajā vietā notikusi vecmāmiņas piemiņas... lasīt vairāk
Stacionārs būtiskajam
Domas, Dzīve 30 aprīlis, 2019 Viens komentārs
Reizi gadā es dodos uz tehnisko apskati Tuberkulozes un plaušu slimību stacionārā Sauriešos, lai redzētu, kā manai plaušu kaitei veicas ar progresu.  Atzīšos, nu jau šīs vizītes man ļoti patīk. Kad domāju, kāpēc tā, nāk prātā trīs iemesli. Pirmais un galvenais – šī vieta mani atgriež laikā pirms nu jau teju septiņiem gadiem, kad man... lasīt vairāk
Iesvētīts Latvijas Santjago ceļš
Dzīve 5 jūnijs, 2019 Pagaidām nav komentāru
Jūs jau nojaušat – ja šeit ilgāku laiku nav parādījušies ieraksti, esmu apmaldījusies darbu un pienākumu mežā. Šobrīd ļoti intensīva dzīve solās būt līdz Jāņiem, tad ceru uz mierpilnāku posmu, vismaz mazliet tālāku no datora. Paralēli darba lietām notiek daudzas interesantas norises, kurām cenšos mazo pirkstiņu piedurt. Viena no tām – Santjago ceļa tapšana Latvijā,... lasīt vairāk
Vai man būs turpmāk jādzīvo uz šosejas?
Dzīve 4 jūlijs, 2019 7 komentāru
Es uz šejieni pārcēlos no Rīgas pirms gadiem piecpadsmit. Savaldzināja mežs un iespēja dzīvot bez kaimiņiem, kas iepriekšējos 25, komunālajā dzīvoklī pavadītajos gados, bija radījuši vēlmi ikdienā iztikt bez svešu cilvēku klātbūtnes. Pa šiem gadiem ir pilnībā atjaunota un pārbūvēta vecā māja, labiekārtota apkaime pašiem tīkamā veidā – šajā īpašumā ieguldīts laiks, līdzekļi un sirds.... lasīt vairāk