Trip: Pārziemot Āzijā

Dzīves un darba līkloči sakārtoja dzīvi tā, lai 2016. gada nogali un 2017. gada pirmo pusi es pavadītu Āzijā. Ceļojums sākās ar Taizemi, pēc tam devos uz Kambodžu, tai sekoja Laosa un Mjanma (Burma), bet noslēgumā iepazinos ar paradoksālo un krāsaino Indiju.

Divu dolāru strīds un 4000 salas Laosā
Stāsti 21 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Autobuss mani aizved uz to pašu tūristu šķirošanas vietu, kur sabiju jau pirms pāris dienām. Tagad tur ir tukšs, pie garajiem galdiem sēž tikai viens vientuļš tūrists. Protams, sākam runāties. Martins ir no Kolumbijas, ceļo pafiw Āziju un šobrīd ir ceļā uz Laosu. Man jau šķita, ka būs jāgaida pēcpusdienas busiņš uz robežu, tomēr drīz... lasīt vairāk
Pelde Mekongā
Stāsti 22 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
“Nu, kā angliski sauc cilvēku, kas strādā bez maksas un kurš ir pakļauts savam saimniekam” , ātrumā esmu aizmirsusi vārdu “verdzene”. “Brīvprātīgais” , atbild Martins un mēs iesākam dienu ar kārtīgiem smiekliem. Lai mūsu bungalo durvis turētos ciet, tās no ārpuses jāaiztaisa ar piekaramo atslēgu un, katru reizi, kad gribam tikt ārā, jālūdz atļauja kādam... lasīt vairāk
Lao Lao
Stāsti 23 decembris, 2016 Viens komentārs
Pārmaiņas pēc sākam dienu lēnām – es rakstu, pārējie lasa. Tad aizstaigājam līdz veikalam un atkārtojam vakardienas joku ar maizi un tunci, šoreiz nopērkam vēl kaudzi tomātu. Mums kaimiņos spāņu pāra vietā ir ievākušās spāņu meitenes, šķiet, šis patiešām ir lētākais bungalo salā. Šodien esam nolēmuši “netrakot”, jo no vakardienas pastaigas manas kājas ir pleķos,... lasīt vairāk
Ziemassvētku brīvlaiks
Stāsti 24 decembris, 2016 3 komentāru
Esam pārcēlušies uz klusu bungalo upes krastā, prom no centra, motocikliem un putekļiem. Šeit dzirdamas tikai putnu un kukaiņu radītās skaņas, civilizācijas trokšņi šajā paradīzē ielaužas retumis. Apkārt skraidelē mazas cūciņas, suņi, vistas un kaķi īsām astēm. Esam sadraudzējušies ar jaunajiem kaimiņiem – katalānu meiteni un argentīniešu puisi (kura senči ir lietuvieši), pamatā pavadām laiku... lasīt vairāk
Ziemassvētku dāvanas un stopēšana ar diviem Martiniem
Stāsti 26 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Ziemassvētki pagāja godam – nopeldējos ar visām drēbēm Mekongas saulrietā, bijām svētku vakariņās un noslēgumā franču ballītē ar briesmīgu mūziku. Arī brīvlaiku es patiesi izbaudīju – mēs ēdām, gulējām, pļāpājām – darījām Neko pēc pilnas programmas. Citā reizē par šādu laiskošanos es justos mazliet vainīga, bet, kad pats esi sev brīvdienas piešķīris, uzreiz sirds mierīga.... lasīt vairāk
Pakse
Stāsti 27 decembris, 2016 Viens komentārs
“Piedod, es šodien nekur neiešu”, paziņo kolumbiešu Martins, kuru turpmāk atkal saukšu vienkārši par Martinu, jo Argentīnas Martins šorīt aizstopējās tālāk uz Taizemi. Martins diemžēl joprojām jūtas slims, bet man vairs nekas nekaiš, tāpēc atstāju šo gulšņāt un dodos pastaigāties pa Pakses pilsētu. Nekāds diženais skaistums pašā pilsētā nav novērojams, bet kopumā vieta nav slikta.... lasīt vairāk
Ziloņu vannošanās
Stāsti 28 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
“Tu izskaties mazliet nervoza”, saka Martins. Mēs esam motociklu īres vietā un es esmu nervoza. Pēc ilgām diskusijām esam nolēmuši īrēt vienu braucamo, nevis divus – gan ekonomisku apsvērumu dēļ, gan arī tāpēc, ka varēšu izvairīties no pusautomātiskā motorollera stūrēšanas. Tomēr arī Martins nav nekāds profesionālis un nezinu, kā mums veiksies. Viena lieta ir lavierēt... lasīt vairāk
Kapteiņa Huka ciems
Stāsti 29 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Rīta gaismā ūdenskritumi mutuļo vēl priecīgāk. Es uzrāpjos lielākajam no tiem uz muguras un veros krītošajā ūdenī no augšas, Martins izvēlas nokāpt ūdenskritumam pie kājām. Šis skaistulis ir vainojams pie tā, ka šorīt dabūju iet dušā ar auksto taziku. Kad prasīju saimniecei, kur palicis siltais ūdens, ko viņa vakar solīja, saņēmu atbildi, ka “Sorry, waterfall.... lasīt vairāk
Ķibeles un ūdenskritumi
Stāsti 31 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Šejienes odi ir neparasti veikli, viņus nevar nomedīt pat uz sienas sēdošus, kur nu vēl lidojošus. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka no rīta pamostamies viegli sakosti. Bijām nodomājuši startēt sešos, bet izbraucam tuvāk septiņiem. Iepretim mūsu naktsmītnei atrodas skola, izskatās, ka mācības šeit sākas jau septiņos – pie skolas cits pēc cita piestāj vecāki uz... lasīt vairāk
Gada pēdējās dienas mirkļi
Stāsti 31 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Gar šosejas malu skrien suns, sagrābis zobos vecu lupatu. Viņam pakaļ lēkšo cits suns. Piepeši arī otrs suns iekožas lupatā un abi turpina skrējienu, ausīm, astēm un lupatai plīvojot gaisā. Apdzenam vietējo autobusu, tādu kravas kasti, uz kuras jumta mantu kaudze. Viss salons cilvēkiem pieblīvēts, vairāki turas ārpusē, pieķērušies pie metāla detaļām un pavada mūs... lasīt vairāk