Trip: Pārziemot Āzijā

Dzīves un darba līkloči sakārtoja dzīvi tā, lai 2016. gada nogali un 2017. gada pirmo pusi es pavadītu Āzijā. Ceļojums sākās ar Taizemi, pēc tam devos uz Kambodžu, tai sekoja Laosa un Mjanma (Burma), bet noslēgumā iepazinos ar paradoksālo un krāsaino Indiju.

Zilonis nav mājās
Stāsti 27 februāris, 2017 2 komentāru
Šī būs mana pēdējā diena Aurovilā. Es melotu, ja teiktu, ka gribas prom. Negribas it nemaz. Teju viss, kas notiek Aurovilā, mani aizrauj un interesē. Te var apmeklēt jogas nodarbības un meditācijas, strādāt dārzā vai fermā, mācīties dejot, gleznot, dziedāt, apstrādāt koku vai mālu, pieteikties uz dažādām individuālām apmācībām. Var apmeklēt nodarbības vienu reizi un... lasīt vairāk
Ceļā uz Madurai
Stāsti 1 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Sakrāmēju somu, apēdu brokastīs visus pārtikas krājumus un esmu gatava doties prom no Aurovilas. Vispār jau neesmu, bet jādodas ir, ja vien gribu vēl kaut ko no Indijas redzēt. Esmu sarunājusi, ka Tobiass mani aizvizinās līdz lielajam ceļam, no kurienes tālāk jau noķeršu autobusu. Varētu jau iet arī kājām, bet, ja reiz šāda brīnišķīga iespēja... lasīt vairāk
Slapjā svētība
Stāsti 1 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Esmu spontāni rezervējusi ekskursiju uz Rameshwaram, Indijas malu, kas ir vistuvāk Šrilankai – līdz tuvējai kaimiņvalsts salai ir vien nieka 50 kilometri. Šī vieta, kurā atrodas iespaidīgs templis, līdztekus Varanasi, tiek uzskatīta par īpaši svētu. Biju pārliecināta, ka busā būšu kopā ar citiem ārzemniekiem, bet, kad iekāpju salonā, samulstu – atkal esmu vienīgā importa meitene,... lasīt vairāk
Āfrika Indijā
Stāsti 2 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Norunātajā laikā Kesavans gaida pie tempļa. Nebiju īsti droša, ka šāda, vēlā vakarā uz ašu roku sarunāta tikšanās būs spēkā, bet tur viņš stāv kā dzīvs. Uzzinājis, ka neesmu ēdusi brokastis, Kesavans aizved mani uz vienu no daudzajiem šejienes restorāniem, lai varu tikt pie gī dosas. Pēc tam vietējā kafijas veikaliņā iemalkojam kafiju – un... lasīt vairāk
4 dienas īsumā: migla, sēnes, papardes
Stāsti 6 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Ak, esmu aizķērusies ierakstos, bet, lai nonāktu atpakaļ tagadnē, atļaušos uz pēdējo dienu notikumiem atskatīties galopa solī. Atvadoties no Madurai, apmeklēju Gandi muzeju un netālo ziedu tirgu, kurā tiku pie smaržīgas matu rotas, ko nēsā vairums sieviešu šajā reģionā. Tad sēdos autobusā uz Kodaikanal – nelielu pilsētiņu kalnos, no kuras var doties pārgājienos. To arī... lasīt vairāk
Iepazīsti Indiju ar latviešiem!
Stāsti 7 marts, 2017 Viens komentārs
Kalnu viesnīcā pamodos no dauzīšanas pa durvīm. Tādas sirsnīgas. Paskatījos pulkstenī – septiņi no rīta. Vienīgā loģiskā doma, kas ienāca prātā – droši vien notiek evakuācija. Kad samiegojusies atvēru durvis, ieraudzīju tur stāvam vīru, kurš bija pats laipnības kalngals: “Tea or coffee?”. Tāpēc, kad arī šorīt izdzirdu klauvējienus pie durvīm, nodomāju, ka kāds būs kafiju... lasīt vairāk
Musonu lietus un pašu lasīti kokosrieksti
Stāsti 7 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Par spīti klusajai un mierīgajai vietai, nakts izvēršas visai trauksmaina. Vienā brīdī pamostos no kārtīga blīkšķa pa durvīm – vējš iepūtis tajās palmas zaru. Lietus ar vēju ārdās visu nakti, kokosrieksti birst zemē kā āboli, bet pret rītu pavisam netālu zemē ietriecas zibens, nobiedēdams mani ne pa jokam. Musonu lietus šajā sezonā nav ierasta parādība.... lasīt vairāk
Diena mākslā
Stāsti 9 marts, 2017 Viens komentārs
“Aizej un atver durvis”, Džulešs sauc no virtuves. Samiegojusies aizeju no savas istabas līdz ārdurvīm un atveru tās. Māja piepildās ar sauli un rīta skaņām. Gar māju ved viens no daudzajiem Keralas iekšzemes kanāliem. Garām lēnā garā slīd peldošās salas, klusumā aizairējas kāds vīrs laivā. It kā jau dzīve tāpat nebūtu pietiekami skaista, man blakus... lasīt vairāk
Riepas un fizika
Stāsti 10 marts, 2017 3 komentāru
Kopumā nakts autobusā aizritēja mierpini, izņemot tos brīžus, kad autobusam virzoties augšup pa kalnu ceļiem, priekšā sēdošajam indietim piemetās nelaba dūša. Tā viņiem te diezgan bieži gadās. Tomēr varētu uzskatīt, ka ceļš pagāja ātri un esmu gandrīz izgulējusies. Arī Maisorā man ir sarunāta palikšanas iespēja. Izkāpusi no busa, atļaujos velorikšu, jo man pašai nav ne... lasīt vairāk
Kā mēs nebēgām no policijas
Stāsti 13 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Vakar bija autobusu diena – kā iekāpu pirmajā pusdesmitos no rīta, tā izvēlos no pēdējā astoņos vakarā. Mērķis – nonākt līdz Hampi, tika sasniegts. Gandrīz septiņas stundas braucu ar vienu autobusu, nodibinot draudzību ar šoferi un konduktoru. Cienāju šos ar mandarīniem, viņi man rādīja apkaimi un pieskatīja, lai nepazūdu apstāšanās pauzēs. Nakti tomēr nolēmu pārlaist... lasīt vairāk