Trip: Pārziemot Āzijā

Dzīves un darba līkloči sakārtoja dzīvi tā, lai 2016. gada nogali un 2017. gada pirmo pusi es pavadītu Āzijā. Ceļojums sākās ar Taizemi, pēc tam devos uz Kambodžu, tai sekoja Laosa un Mjanma (Burma), bet noslēgumā iepazinos ar paradoksālo un krāsaino Indiju.

Punkts Mjanmai
Stāsti 14 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Sarunāju ar viesu nama saimnieci – autobusa biļeti uz Jangonu pirkšu caur viņiem un varēšu pavadīt atlikušo dienas daļu istabiņā. Viņiem izdevīgi, jo vieta tāpat ir pustukša, man izdevīgi, jo varu bez maksas palikt ērtos apstākļos pēc “check out” laika beigām. Visu dienu cīnos ar galvassāpēm un rakstu darbiem. Pret vakara pusi cīņa ir galā... lasīt vairāk
No pilota krēsla Indijā
Stāsti 16 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Tik agri no rīta autobusi vēl neiet, tāpēc jāņem vien taksis uz lidostu. Bet, laimīgā kārtā, esam veselas trīs lidotājas, tāpēc katrai jāmaksā vien pāris eiro. Hosteļa saimnieks mums izsniedz brokastis līdzņemšanai un pidžamā iznāk uz ielas, lai iesēdinātu mūs pareizajā taksī. Eh, gandrīz vai apraudos uz atvadām, nezinu vai hosteļa saimnieku pēc, vai pašas... lasīt vairāk
Foto, foto, foto!
Stāsti 16 februāris, 2017 6 komentāru
Sasodītie odi. Tu guli istabā, kas atrodas mājas vidū, kas atrodas kvartāla vidū, kas atrodas pilsētas vidū, bet tie maitas tāpat tevi atrod. Visādi citādi – pirmā nakts Indijā aizvadīta, dzīva esmu. Rīta stundas pavadu rakstot, tad saņemos un dodos ārā – karstumā un kņadā. Iesākumā apmeklēju slaveno templi, kas atrodas tepat ap stūri. Templim... lasīt vairāk
100 dienas un Niks Keivs
Stāsti 17 februāris, 2017 3 komentāru
No rīta man kāds it kā iebliež pa pieri – šodien taču ir 17. februāris. Tā ir diena, kad tiek uzsākta biļešu tirdzniecība uz Nika Keiva Eiropas tūri. Kopš Deivids Bovijs pameta šo dimensiju, man vairs atlicis tikai viens mākslinieks, kuru ļoti, ļoti gribu dzirdēt un redzēt dzīvajā – Niks Keivs. Metos pie datora un... lasīt vairāk
Peles un odi
Stāsti 19 februāris, 2017 4 komentāru
No rīta atklāju, ka pa nakti manā istabā viesojušies ciemiņi. Banānu ķekars, kas stāvēja uz galda, ir manāmi cietis uzbrukumā, arī viens no augļiem, kas stāvēja uz mana naktsgaldiņa, ir pa pusei nograuzts. Kad ievācoties redzēju uz galda peļu kakas, domāju, ka man mālējas, bet izskatās, ka šie zvēruļi numuriņā ir bieži viesi. Vismaz pagājušo... lasīt vairāk
Dāvanas
Stāsti 20 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
“Kaut kur uz pasaules ir jābūt vietai, kuru neviena nācija nevar pieteikt kā savu, kur visi labas gribas cilvēki ar patiesiem nodomiem varētu dzīvot kā pasaules pilsoņi un pakļauties tikai vienai vienīgai autoritātei – augtākajai patiesībai (..)” – tā sākas Mātes, Aurovilas radītājas, sapnis. gada 28. februārī, netālu no Pudučerī, klātesot 124 valstu un 23... lasīt vairāk
Meditācija kosmosa kuģī
Stāsti 21 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Lai tiktu uz meditāciju Matrimandir vēderā, jābūt pie apmeklētāju centra 8:15. Ķeza tāda, ka velosipēdu īres punkts veras vaļā vien deviņos. Būs vien atkal jātiek uz priekšu ar tuktuka vai veiksmes palīdzību. Iesākumā nolemju dot iespēju veiksmei. Eju pa šoseju uz priekšu un gaidu, kas notiks. Ar vienu aci veros braucamajos un domāju, kurā vietā... lasīt vairāk
Plūsma
Stāsti 22 februāris, 2017 Viens komentārs
Pirms pieciem iededzu pieres lukturīti, atslēdzu velosipēdu un laižos tumsā. Apkaime vēl guļ, vien retās mājas priekšā kāds samiegojies indietis apdara rīta darbus. Krietnu laiku braucu pa ceļu viena. Sāku jau bažīties, vai tiešām neesmu neko sajaukusi un Aurovilas radītājas dzimšanas dienas meditācija ir no rīta. Nomierinos vien, kad garām uz moča patraucas divas meitenes... lasīt vairāk
Pelde skaņā
Stāsti 24 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Brokastis atkal ieturu kopā ar amerikāņu Feju un mums pievienojas šveicietis Kriss. Labā sabiedrībā sarunas raisās un laiks pazūd. Kad attopos, ir jau bez divdesmit minūtēm deviņi, bet man deviņos jābūt pie Matrimandir – esmu rezervējusi meditāciju ziedlapiņā. Lecu uz riteņa un aši minos turp. Galā nonāku ar desmit minūšu nokavēšanos, vismaz tā man šķiet.... lasīt vairāk
Tulznas un šamanis
Stāsti 26 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Priecīgi minos pa ceļu uz centru, kad mani aptur ceļu policists. Sāku jau galvā pārcilāt, ko es varētu būt pārkāpusi, kad viņš pienāk pie manis un pārceļ priekšējā groziņā esošās mugursomas lences pāri stūres rāmim. Policists paskaidro, ka piesardzība jāievēro un, ka katru dienu atgadoties ķeza, ka šādi vizinātas somas tiekot paķertas un nozagtas. Apsolos... lasīt vairāk