Kategorija: Stāsti

Atkal ceļā mēs :)

Pirmā darbadiena
Stāsti 6 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
„Lūdzu, nedari tā!”, Marko saka ar vieglu izmisumu balsī. Un uzreiz vainīgi paskaidro – es esmu tīrības maniaks, man pašam viss jāpārbauda. Labi, labi. Noceļu no plaukta kafijas krūzi un nolieku atpakaļ žāvētājā. Katram savas dīvainības. Šodien esmu nolēmusi visu dienu pavadīt hostelī, lai apgūtu jaunos pienākumus. Iesākumā Marko parāda kā uzklāt brokastu galdu –... lasīt vairāk
Pamiers
Stāsti 6 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Kad apsēžos ieturēt brokastis, man pievienojas viesnīcas saimniece un viņas darbiniece. „Kā tev patika piramīdas?”, viņas grib zināt. Jā, feini, patika ļoti. Tad saimniece grib noskaidrot, cik daudz gide mums stāstījusi, un sāk kā eksāmenā pārbaudīt manas zināšanas par templi. „Kas, kas ir galvenais elements slavenajā sienas zīmējumā?”. Man, protams, nav ne jausmas – sienai... lasīt vairāk
Mēness piramīda un vācu puiši
Stāsti 5 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Kā par brīnumu, esmu lieliski izgulējusies nakts autobusā. Atrodu viesnīcu Trujillo, nolieku somu un pēc ātras dušas esmu gatava jaunai dienai. Visi satiktie ceļabiedri apgalvoja, ka galvenais Trujillo apskates objekts ir Saules un Mēness tempļi (Huace de la Luna y de la Sol), tāpēc vispirms dodos tieši turp. Mikriņš par 1,50 solēm aizved tieši līdz... lasīt vairāk
Drupas un atvadas
Stāsti 4 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Šovakar beidzot dosimies prom no Chachapoyas – Čārlija ceļš tālāk ved uz ziemeļiem, bet mans – uz dienvidiem. Mums vēl ir šodiena un nolemjam izmantot to, lai aizbrauktu līdz Yalape drupām, kas atrodas stundas attālumā no pilsētas – latviešu meitene, kas pirms manis nakšņoja šajā pašā vietā, silti ieteica aplūkot šo vietu. Tā kā vakardienas... lasīt vairāk
Kā mēs ar Čārliju kāpām, zagām kartupeļus un ilgojāmies pēc majonēzes
Stāsti 4 decembris, 2014 3 komentāru
Čārlijs uzreiz piesaistīja manu uzmanību – tā vienkārši gadās, ka daži cilvēki „iekrīt acīs”. Tas bija pirmās dienas ekskursijas rīts, es jau biju ieņēmusi vietu mazajā mikriņā, kad pie tā pienāca mazliet nodilušā, spilgti zaļā bezroku futbola kreklā tērpts tumšmatis. Es automātiski pieņēmu, ka viņš ir vietējais un, kā vairums šejieniešu, angliski nerunā. Dienas gaitā... lasīt vairāk
Pie visa vainīgas grāmatas
Stāsti 27 novembris, 2014 19 komentārs
Kad saņēmu Edgara Koroņevska uzdevumu, no prieka palēcos. Lai 27. novembris būtu Ceļotāju diena un man jāpastāsta par kādu grāmatu, kura praktiski vai iedvesmai ir noderējusi ceļojumiem. Un jāieliek šī saite, vai tad man grūti: http://gramatuveikals.lv/celotajiem. Kad veidojas mūsu sapņi? Manuprāt, liela daļa nāk no bērnības, kad mūsu prāts vēl nav robežām un pienākumiem sasiets.... lasīt vairāk
Gocta ūdenskritums un Natālija
Stāsti 27 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Šodien dodos uz 771 metru augsto Gocta ūdenskritumu. Zinātnieki joprojām strīdas par tā atrašanos pasaules ūdenskritumu rangā – daži tam dod trešo, daži piekto, vēl citi sešpadsmito vietu. Tā vai citādi, tam jābūt gana iespaidīgam. Ļaudis, kas jau apciemojuši krītošo ūdeni, apgalvo, ka skats esot varens, bet nokļūšana līdz tam neesot diez ko viegla, tāpēc... lasīt vairāk
Ala un sarkofāgi
Stāsti 26 novembris, 2014 3 komentāru
Izskatās, ka no Chachapoyas pilsētas tik drīz prom netikšu. Mana viesnīca ir ideāla – vesela istaba vienai pašai, pa īstam karsts ūdens dušā, ātrs internets – viss, ko sirds var vēlēties. Kopš nomušīju šejienes (laikam) vienīgo prusaku, neviena dzīva radība te vairs nav rādījusies. Un apkārtnē ir neticami daudz dažādu apskates objektu. Ekskursijas ir relatīvi... lasīt vairāk
Kuelap cietokšņa zudusī varenība
Stāsti 25 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Sēžam ekskursijas mikroautobusā un mūsu gids jau krietnu laiku vārās spāņu valodā. Kaut ko jau saprotu, bet, tā kā man solīja, ka varēšu klausīties stāstus angļu mēlē, tad brīdī, kad gids uz mirkli apklust, kautrīgi ieminos, ka ne visai labi saprotu, ko šis tur vervelē. „Vai, atvainojiet, es meklēju jūsu vārdu, man teica, ka būšot... lasīt vairāk
Trīs dienas vienā
Stāsti 24 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Šorīt izeju paēst brokastis un, soļojot pa vienu no retajām pludmales pilsētiņas ielām, pēkšņi sajūtos kā filmā „Murkšķa diena”. Atkal spīd saule, okeāns liek cilvēkiem spiegt, skan tie paši mūzikas ritmi, saulesbriļļu tirgotājs piedāvā tās pašas brilles, krodziņu iekšā rāvēji saka tās pašas frāzes. Noskurinos un saprotu, ka ātri jābrauc projām. Sakravāju somu, atvados no... lasīt vairāk