Kategorija: Stāsti

Atkal ceļā mēs :)

Vikings un ledus dzintari
Stāsti 13 oktobris, 2016 Pagaidām nav komentāru
“Vai tu esi laimīga?”, Dunkans prasa rudmatainai meitenei, kuras augšdelmu rotā mitoloģisks, uz galvaskausu kaudzes stāvošs zirgs. Droši vien septiņos no rīta šādus jautājumus viesnīcas uzņemšanas meitene nav īpaši radusi dzirdēt, tomēr atbild apstiprinoši un, kā vairums sastapto šejieniešu, apgalvo, kas par spīti skarbajam klimatam, nevar iedomāties savu dzīvi nekur citur kā Islandē. Šodien mums... lasīt vairāk
Zaļi brīnumi
Stāsti 11 oktobris, 2016 Viens komentārs
No rīta veltām pēdējās pateicības veltes un vārdus jaukajai mājvietai un, iekoduši vieglas brokastis, dodamies ceļā. Visas Islandes dienas esam izbraukuši plus mīnus ap astoņiem, kolīdz aususi gaisma. Tas neesot nekas neparasts – tūristi parasti cenšoties paņem no Islandes maksimumu, arī alkoholu bieži vien nelieto. Ne tikai tāpēc, ka arī tas šeit ir dārgs prieks,... lasīt vairāk
Lavas laukos
Stāsti 11 oktobris, 2016 Viens komentārs
Izbraucam kopā ar saullēktu un drīz vien esam Asbrygi kanjonā. Saule izgaismo klinšu sienu tālumā, lielākoties kanjons vēl slēpjas ēnā. Ja vien būtu vairāk laika, varētu doties pastaigā pa kādu no daudzajām šejienes takām, tomēr mums, kā ierasts, plāni kā mājas, tāpēc iztiekam ar īso apskati. Lai arī uz vareno Dettifoss ūdenskritumu var tik pa... lasīt vairāk
Islandē trīs randiņi nemēdz būt
Stāsti 10 oktobris, 2016 3 komentāru
Kā par brīnumu, mūsu nošņurkušā hoteļa brokastis ir tiešām lieliskas. Kārtīgi pieēdamies un vēl uztaisām pa sviestmaizei ceļam. Esam labi izgulējušies un gatavi dienai, mūs pat nesatrauc pelēkās debesis un lietus. Šodien es esmu šoferis, attiecīgi jūtos krietni labāk nekā vakar, jo Dunkans pie stūres mani drusku biedē, ko arī no viņa neslēpju. Pirmās pāris... lasīt vairāk
Brokastis piecos un šņabis airos
Stāsti 8 oktobris, 2016 4 komentāru
“Zena, Zena, celies augšā”, Dunkans rausta mani aiz kājas. Bijām sarunājuši, ka viņš celsies sešos, es septiņos, izbraucam astoņos. Katram gadījumam piekodināju, ka, ja nu gadījumā tomēr aizguļos, lai Dunkans nekautrējas mani uzmeklēt manā istabiņā un uzbuhņīt augšā. Ar klusiem atvainošanās vārdiem veļos lejā no otrā gultas stāva un cenšos nepamodināt pārējos hosteļa viesus. Ieeju... lasīt vairāk
Rīga – Reikjavīka
Stāsti 7 oktobris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Ar bažām skatos uz savu mugursomu – tā ir mazliet lielāka, nekā pieļauj vairums zemo cenu aviolīniju bagāžas nosacījumi, un tagad, kad esmu to pietūcījusi pilnu ar proviantu, arī smagāka. Neatceros, kad pēdējo reizi ceļojot būtu ņēmusi līdzi pārtikas krājumus, tomēr šoreiz esmu sabiedēta ar Islandes izslavēto dārdzību – tāpēc nodrošinājusies. Pirmais “pārbaudījums” – Rīgas... lasīt vairāk
Rumānijas noslēgums
Stāsti 20 septembris, 2016 5 komentāru
“Tu vari apēst šo visu”, no rīta saka Lerijs, iznesdams vēl vienu šķīvi ar labumiem. Lai kaut kā “kompensētu” savu palikšanu šeit vienatnē, esmu pasūtījusi arī brokastis, ko parasti nedaru. Gribas nogaršot pa gabaliņam no siera un gaļas šķīvjiem, un, kad tas ir izdarīts, vairāk arī neko nevaru ieēst. Pateicos saimniekiem par gardajām brokastīm, laipno... lasīt vairāk
Vai Drakula bija vampīrs?
Stāsti 17 septembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Rīts jau atkal ir maģiski pārvērtis apkārtni, un šī vairs galīgi neizskatās pēc draņķīgākās palikšanas vietas Brasovā. Terase ir liela un saulaina, skatam paveras apkārtējo māju kārniņu jumti, kas šajā valstī ir populārākais jumta seguma materiāls (novērojums, kas nav balstīts datos) un tieši acu priekšā rēgojas uzraksts “Brasov”, kas uzstellēts vienā no pilsētas kalnu nogāzēm.... lasīt vairāk
Iešu klosterī!
Stāsti 14 septembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Vismaz manā bērnībā un agrīnajā jaunībā šis teiciens tika lietots itin bieži. Ar un bez piebildes – “vīriešu”. Bet, ja nu tāda doma kādam joprojām ir aktuāla, Rumānijas ziemeļaustrumi ir kā radīta šai nodarbei. Uz kuru pusi paskaties – priekšā klosteris, tiek būvēti arī jauni. Ilustrācijai ceļu zīme. Tāpēc arī ar klosteru apmeklējumu esmu izvēlīga... lasīt vairāk
Drakulas gēni
Stāsti 12 septembris, 2016 Viens komentārs
Šorīt Sighisoara izskatās pavisam mīlīga un skaista, vakar bija drusku citādi. Biju domājusi, ka sastapšu vecpilsētas kņadu, bet tā vietā centrālajā laukumā sēdēja vien retais tūrists, bet pārējās ielas bija kā izslaucītas un tumšas arī. Atradu soliņu vidēji tumšā vietā ar skatu uz naksnīgo pilsētu lejup, notiesāju vakariņās pēdējās vistu kājas un devos atpakaļ uz... lasīt vairāk