Kategorija: Ceļā

Īsi pēc septiņiem hosteļa Mama Naxi saimniece pavada mani un Čongu uz autobusu, kas mūs nogādās Tīģera lēciena aizas pārgājiena sākumpunktā. Iekāpju autobusā, eju uz beigu galu un tad pārsteigumā iesaucos: “Nē, nevar būt!” “Var, var Ķīna taču ir maza”, smejas jauniešu pāris no Zviedrijas, ar kuriem kopā ņēmām taksi no Kuņminas lidostas. Iepazīstinu viņus... lasīt vairāk

No rīta sakrāmējos, izčekojos un atvados no Kristīnas. Pateicoties viņai, man dažās dienās izdevies iepazīt Kuņminu ne tikai no tūrista pozīcijām. Vai nu dēl Kristīnas mācēšanas pasūtīt ēdienu un vietu zināšanas, vai tāpēc, ka ēdiens Juņnaņas provincē ir gardāks, ķīniešu virtuve manās acīs lēnām sāk reabilitēties – pēdējās dienas esmu baudījusi ļoti gardas maltītes. Vilciena... lasīt vairāk

Pēc vakardienas Kuņminas slavenāko bāru tūres un futbola čempionāta, rīts atnāk saguris. Kamēr, kamēr – ir pusviens. Pārprasu hosteļa recepcijā, kā tikt uz Akmens mežu. Visi kā viens apgalvo, ka esot par vēlu doties uz turieni. Nu štrunts, vismaz mēģināšu. Sākumā jābrauc ar satiksmes autobusu, pēc tam ar vēl vienu, beigās jāpārsēžas starppilsētas autobusā. Visus... lasīt vairāk

Kaut kam par godu, šodien Ķīnā ir brīvdiena. Tas nozīmē, ka Kristīnai šodien nav skola (viņa mācās ķīniešu valodu, lai tiktu pie studentu vīzas) un arī darba meklējumi nenotiks. Mēs varam doties turpināt iepazīt Kuņminu. Pēc sātīgām brokastpusdienām, sēžamies autobusā un braucam uz Bambusu templi, kas atrodas pilsētas pievārtē. Ir jāpārsēžas vēl vienā minibusā, kas... lasīt vairāk

Cēlā doma celties agri no rīta un jau pirmajā dienā doties uz netālo Akmens mežu no rīta vairs neliekas tik laba. Ir svētdiena, tur noteikti būs pārāk daudz cilvēku. Ir tik viegli atrast argumentus, lai vēl pagulētu. To arī daru – izguļos. Pamodusies un veikusi rīta rituālus, nolemju izmazgāt drēbes – atkal jau nav nekā... lasīt vairāk

No rīta viss rit kā pa diedziņu – atvados no hosteļa un saņemu atpakaļ depozītnaudiņu (tās šeit parasti ir 50 – 100 juaņas). Atkal jau jāsaka, ka hostelis bija lielisks – pašā vecpilsētas centrā, ar gultasveļu, salīdzinoši ātru internetu un angliski runājošu, izpalīdzīgu personālu. Un tas viss – par 6 eiro diennaktī. Arī satiksmes autobuss... lasīt vairāk

Tā kā lidmašīnas biļete no Šanhajas uz Kuņminu sestdienā maksā drusku lētāk kā piektdienā, esmu nolēmusi vēl vienu dienu pavadīt Tuņsji un apskatīt tuvumā esošos vēsturiskos ciematus. Pirmo autobusa pieturu izdodas atrast veikli, vien viesnīcas meitenes par virzienu bija mazliet maldījušās. Bet autobusa šoferis manī ātri vieš skaidrību un pārsūta uz ielas pretējo pusi. Nonākusi... lasīt vairāk

Noguļu 12 stundas bez sirdsapziņas pārmetumiem. Iepriekšējo dienu pusgulētās naktis un intensīvās dienas darījušas savu. Vakar speciāli nepieņēmu citus lēmumus kā vien to, ka palikšu šeit vēl vienu nakti. Un no rīta skatīšos, kāda būs situācija – uz kādiem varoņdarbiem būšu spējīga. Pārāk traki nav, bet nejūtos iedvesmota arī šodien visu dienu kāpelēt pa kalniem,... lasīt vairāk

Nekādi nevaru aizmigt. Vai nu pie vainas trakā diena, varbūt pārlieku daudz izdzertā zaļā tēja, varbūt karstums vai krācošais jaunietis uz augšas lāviņas. Jau sāku laisties vieglā miegā, kad mani pamodina skaņa, kuru cerēju šeit nedzirdēt – ods! Uzreiz tik daudz domu galvā – nez vai šie te pārnēsā kādas draņķības, nez vai viņi ir... lasīt vairāk

Pieceļos kā plānots – īsi pēc astoņiem. Ieeju dušā, uztaisu vakar nopirkto zaļo tēju jaunajā krūkā, iedarbinu kājminamo internetu un niekojos ar mango. Pulkstenis ir pirms deviņiem, man līdz autobusam ir vairāk kā pusotra stunda – nu ko es nīkšu tajā autoostā. Metro braucienam esot jārēķina pusstunda, vēl pusstundu plānoju lietu nokārtošanai pašā autoostā. Labi,... lasīt vairāk