Kategorija: Ceļā

Krišna un zirnekļi
Stāsti 14 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Viens no Amaijas „bucket list” punktiem ir palidot ar paraplānu un viņai šķiet, ka Ekvadora ir kā radīta, lai to realizētu. Vai es vēlos pievienoties? Lai arī prieks nav lēts (60 USD) un esmu jau to izpildījusi Krimā, es vēlos gan. Man nekādi neizdodas atcerēties šīs izklaides nosaukumu spāniski, bet Amaijai – angliski, tāpēc mēs,... lasīt vairāk
Tiksimies džungļos!
Stāsti 13 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Norunātajā laikā, pusdeviņos no rīta, sēžu tūrisma aģentūrā un sukāju iekšā „street food” brokastis – rīsus, kartupeļus, ceptu olu un desu. Jāpaēd ir, kas zina, kad mums nākamo reizi kaut ko ēdamu piešķirs. Ierodas arī Sāra ar Ivanu, drīz seko arī Amaija. Mūs sasēdina mikrobusiņā, pa ceļam ielādē vēl citu tūristus no mazās pilsēteles viesnīcām... lasīt vairāk
Ūdenskritumi, māja kokā un termālie baseini
Stāsti 12 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Izejam kopā ar Ulriku no mājas jau pirms sešiem rītā. Par spīti agrumam, autobuss uz Latakungu ir cilvēku pilns – šejienieši mīl celties agri. Vēlreiz pateicos Ulrikai par silto uzņemšanu un uzticēšanos svešiniecei. „Nav vajadzīgs daudz, lai atpazītu atvērtu sirdi un prātu”, viņa man smaidot saka un apskauj uz atvadām. No Latagungas dodos uz netālo... lasīt vairāk
Vulkāniskie ceļabiedri
Stāsti 10 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Man ir sajūta, ka esam pabraukuši garām Kotapaksi vulkānam. Sāku klapēt pa stiklu, aiz kura sēd šoferis un konduktors, norobežoti no pārējiem pasažieriem. Ieraugot mani, konduktora sejā pavīd tāda „ai, fāk” izteiksme, ko papildina žests, piesitot plaukstu pie pieres. Viņš pat varētu neko neteikt, man tāpat viss ir skaidrs – jauneklis aizmirsis apstādināt autobusu un... lasīt vairāk
Pirmā „izsolītā” diena, lagūna un melnā mamma
Stāsti 9 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Esmu uz ielas pirms septiņiem rītā, bet saule, diemžēl, bijusi čaklāka un jau pakāpusies krietnu gabaliņu virs horizonta. Esmu uzvilkusi visas garās drēbes, kas man ir līdzi, un jūtos saģērbusies atbilstoši situācijai. Zāle ir viegli balta, koka soliņu virsmas norasojušas. Nebrīnītos, ja naktī būtu bijis zem nulles – GPS vēsta, ka atkal esmu gandrīz 4000... lasīt vairāk
Joga un cepti kartupeļi
Stāsti 9 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Īsi pēc ierašanās Kito nosūtīju ziņu vietējai Kundalini jogas kopienai, bet tā arī neesmu saņēmusi atbildi. Apskatos, ka šie šo ziņu pat vēl nav izlasījuši. Toties ieskatoties gūgles plašumos, šī kā pirmo iespēju piedāvā jogas centru pāris kvartālus no manas šī brīža dzīvesvietas, tas, savukārt, nozīmē, ka no rīta varēšu apmeklēt nodarbību. Ieturējusi klasiskas ekvadoriālās... lasīt vairāk
Lidojums taureņu stilā
Stāsti 7 novembris, 2014 Viens komentārs
Jau astoņos no rīta kāpju autobusā uz Mindo. Esmu iekavējusi ierakstus, tāpēc sākumā sēžu ar degunu ieurbusies datorā, bet lēnām skati aiz loga mani pārņem savā varā – ar zaļu masu apauguši piramīdveidīgi kalni, terases, vientuļas mājas. Šis brauciens maksā 2,50 USD – gandrīz vai dēļ skatiem vien ir vērts mērot pusotru stundu garo ceļu.... lasīt vairāk
Zibens, pote un 4000 metri
Stāsti 7 novembris, 2014 Viens komentārs
Arī šonakt pamostos vēl tumsā, tomēr gulēts ir daudz vairāk kā iepriekšējā naktī. Gaisma nav pārāk ilgi jāgaida un, kad kādam no istabas biedriem nozvana modinātājs, arī es rāpjos lejā no sava otrā stāva lāvas un sāku dienu. Šeit dod pat nesliktas brokastis – olu kulteni, maizi, auzu pārslas ar pienu, kafiju un man nepazīstama... lasīt vairāk
Kito – augstākā galvaspilsēta pasaulē
Stāsti 5 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Par spīti pārgurumam Džetlegs vai kāds cits mūdzis mani pamodina nakts vidū. Nogurums pamatīgs, bet aizmigt nevari. Atlikušo nakts daļu dīdos pa mazo dīvāniņu, ik pa laikam pamostoties no kārtējā īsā murga, līdz logos kā atpestīšana parādās gaisma. Drīz jau no otras istabas parādās arī Hannes, un es varu celties augšā. Drusku dzīvības manī iedveš... lasīt vairāk
Yo thinko – esam Dienvidamerikā!
Stāsti 5 novembris, 2014 3 komentāru
No rīta ar vieglu nokavēšanos sēžamies uz Fēliksa motorollera un braucam uz vietu, no kuras atiet autobuss uz lidostu. Tikko beidzis līt, ir silts, koki smaržo un Barselona mostas jaunai darba nedēļai. Nav nekā labāka, kā uz motorollera traukties pa slapjajām ielām un vēl uz atvadām ieelpot Eiropas pilsētas smaržu. „Muchas gracias”, bučas uz abiem... lasīt vairāk